viagra jelly cheap generic laviagraes.com

Intervija ar Alīnu

Alīna Klaševa: “Biju pārsteigta, ka varu apēst veselu bageti!”

Alīna Klaševa (25) septiņpadsmit gadu vecumā savu apmaiņas gadu pavadīja gleznainā Francijas pilsētiņā Le Mans . Pat tagad – kad apmaiņas gads jau teju desmit gadus aiz muguras, viņa apgalvo, ka tieši Francijā gūtā pieredze ir bijusi tik vērtīga, arī ietekmējot tālākos izglītības ceļus, izvēloties vienu no pasaulē prestižākajām modes industrijas skolām - ESMOD.

Bet Alīna gatava pakavēties sava apmaiņas gada atmiņās un pastāstīt par Franciju sīkāk.

Vai atceries to laiku, kad Tev radās ideja doties apmaiņas gadā uz ārzemēm? Kā vispār nonāci līdz šādai idejai?

Jā, atceros kā šodien! Viss patiesībā sākās ar to, ka mans brālis vidusskolas laikā brauca īsākos apmaiņas braucienos uz Beļģiju kopā ar savu tenisa skolu. Tā man personīgi bija pirmā pieredze, kas iespiedusies atmiņā par iespēju mācīties ārzemēs. Arī mamma šādu nodomu ļoti atbalstīja – varu pat teikt, ka viņa bija tā, kas mani uz to virzīja. Vasarā pēc pamatskolas absolvēšanas ar draudzeni braukājām ar velosipēdiem un sapņojām par to, kā gribas doties apmaiņas programmā… Pienāca rudens, sākās skola un mūsu skolā bija meitene, kas iepriekšējo mācību gadu bija pavadījusi apmaiņas programmā Vācijā. Vēl tagad atceros, cik aizrautīgi viņa stāstīja par savu apmaiņas gadu – cik tas ir vērtīgi, interesanti un izglītojoši. Šī skolas biedrene arī pielika punktu manām pārdomām par došanos apmaiņas gadā!

Tu esi īpaša YFU apmaiņas skolniece, jo esi devusies divos apmaiņas gados pēc kārtas – vispirms uz Šveici, bet līdz ar otro apmaiņas gadu beidzot piepildīji savu sapni par Franciju. Kāpēc tieši Francija?

Sēdējām ar mammu un domājām par iespējām, kur man doties – variantos sākotnēji man bija gan Dienvidāfrikas Republika, gan Jaunzēlande un Brazīlija. Kaut kā kopīgi runājot, nonācām līdz tam, ka ļoti noderīga man nākotnē būtu franču valoda, jo jau izsenis esmu sapņojusi par izglītību modes jomā, kas saistās ar Franciju. Diemžēl YFU tajā laikā iespēju doties uz Franciju nepiedāvāja… Nācās ķerties pie citiem variantiem, un tādēļ savā pirmajā apmaiņas gadā devos uz Šveici, kur cerēju nokļūt franciski runājošajā valsts daļā. Tas tā nenotika, tādēļ pēc gada Šveicē beidzot devos uz Franciju, par kuru tik sen biju sapņojusi.

Nevienam nav noslēpums - franči pasaulē zināmi kā diezgan stūrgalvīga tauta, kas labprāt citās valodās nemaz nerunā kā tikai savā franču valodā. Vai pirms došanās uz Franciju Tev bija šīs valodas priekšzināšanas?

Jā, franči paši ir tauta, kas ārkārtīgi lepojas ar savu kultūru, ar savām tradīcijām un, protams, arī ar savu valodu. Lai gan šī programma sākotnēji prasīja franču valodas priekšzināšanas, es tomēr uz Franciju devos bez tām, bet ar milzīgu apņēmību darīt visu, kas manos spēkos, lai šo valodu apgūtu.

Kā Tev galu galā gāja ar šīs valodas apgūšanu?

Kad mani viesģimene sagaidīja lidostā, es cerēju, ka vismaz kaut ko viņi angliski varēs pateikt. Nekā!!! Jau pirmajā dienā mājās viss skanēja tikai franču mēlē. Jau no pirmās dienas sapratu, ka viss ir manās rokās, un ķēros pie grāmatas - mācījos dažādas frāzes, izteicienus un vārdus no galvas. Kad to krājums bija pietiekošs, varēju jau pati visus vārdus, kurus esmu samācījusies no galvas, kombinēt tā, kā man nepieciešams. Tā arī aizgāja.

Godīgi sakot – man šī valoda nāca ar tiešām cītīgu un čaklu mācīšanos jau no pirmās dienas manā apmaiņas gadā. Valoda, bez šaubām, ļoti noderēja – arī skolā mani klasesbiedri nerunāja pārāk labi angliski – lai gan šī valoda ir kā mācību priekšmets skolā, ar svešvalodām viņiem neiet tik gludi…

Vai pati šo valodu uzskati par grūtu?

Man laikam ir paveicies, jo kaut kā dzīvē līdz šim ar valodām nav gājis grūti. Varbūt arī palīdzēja tas, ka šis bija mans otrais apmaiņas gads pēc kārtas, tādēļ jau bija zināmi kaut kādi sava veida “noteikumi”, kas jādara, lai viss virzītos uz priekšu. Tagad, protams, gribas teikt, ka šī valoda man neliekas grūta, bet tā var apgalvot par katru valodu, ja vien tajā esi ieinteresēts un esi gatavs ieguldīt savu enerģiju un laiku, lai to apgūtu.

Vai, Tavuprāt, franči ir draudzīga tauta? Cik ātrā laikā atradi draugus?

Ja visiem liekas, ka Amerikas Savienotajās Valstīs skolēni dalās un grupējas dažādos interešu klubiņos, tad varu droši apgalvot, ka Francijā ir līdzīgi un iespējams pat vēl izteiktāk. Visi skolēni ir jau sadalījušies kaut kādos grupējumos – vienīgais jautājums, kurai grupai tu vairāk piederi un vai tevi tajā pieņems.

Savas pirmās dienas skolā es pavadīju kopā ar citu apmaiņas skolēnu, kas arī bija mana skolā. Viņš bija no Venecuēlas, un mums abiem ļoti labi saskanēja. Viņam arī jau bija franču valodas priekšzināšanas, viņš man sākumā arī ļoti palīdzēja.

Vēlāk es kaut kā dabīgi nonācu bariņā, kur pulcējās (tagad atskatoties varu tā teikt) tādi modes mīļotāji, stilīgie skolnieki. Un viņi bija tiešām mani labākie draugi. Tas uzreiz nozīmē, ka Tu pie viena kopīga galda kopā skolā pusdieno ( un nekādā gadījumā ar citiem!), kā arī kopīgi izklaidējies pēc skolas, kopā gājām uz kino, kopā gājām uz kafejnīcām.

Vēl pēc skolas es apmeklēju gleznošanas kursus. Tie gan pulcēja dažāda vecuma cilvēkus – visus, kas bija ieinteresēti gleznošanā. Arī šie kursi man radīja iespaidu, ka franči ir draudzīgi un atvērti cilvēki, vismaz pēc manas pieredzes.

Kāda ir parastas franču vidusskolas ikdiena – cik tā ir atšķirīga no Latvijas skolas ikdienas?

Pirmkārt – svarīgākais, ka uz skolu jāiet arī sestdienās... Tieši šī iemesla dēļ trešdienās skolā jābūt tikai pusi dienas. Man gan gribas teikt, ka tas priekš apmaiņas studenta ir ideāli, jo draugus jau lielākā daļa iegūst tieši skolā.

Ļoti tipiska ir jau minētā  jauniešu dalīšanās grupās – tikai ar šo grupu tu kopā pusdieno. Pēc skolas ļoti bieži gājām kopā uz kafejnīcām dzert limonādes – tas tur bija ļoti populāri. Bieži vien arī pēc skolas gājām pie kāda no draugiem kopīgi ēst cepumus.

Mājas darbu skolā bija ļoti maz, izteikta ir darbošanās skolā uz vietas. Vēl kas interesanti – atzīmes tiek liktas skalā no 1 līdz 20, kur 20 ir labākā atzīme. Sākumā tiešām ir pagrūti izprast šo atzīmju sistēmu, bet ar laiku arī to var apgūt. 20 gan skolotāji liek salīdzinoši reti, bet man uz gada beigām izdevās tādus nopelnīt.

Kāda ir tipiska franču ģimene?

Man lielākais pārsteigums bija kopīgā vakariņošana ģimenes lokā, kas ir vesels rituāls. Katrs ģimenes loceklis interesējas par citu – vaicā, kāda bijusi diena, kas jauns noticis. Sākumā nebiju pieradusi tā izklāstīt par sevi, bet galu galā tas notika tik dabiski un patiesi! Pēc atgriešanās Latvijā mana mamma bija mazliet pārsteigta, kad es klāju ik vakaru kopīgu galdu ģimenei nesteidzīgām vakariņām…

Kas bija lielākais pārsteigums, nonākot Francijā, ko tiešām nebiji gaidījusi?

Viens no patīkamākajiem pārsteigumiem bija pašu franču lepnums par savu zemi, savām tradīcijām, savu valodu, politiku. Ja arī Tu par to izrādi interesi un ja arī Tev tas interesē, tad viņi to ļoti novērtēs un labprāt atvērsies, lai Tevi iepazīstinātu. Es to ļoti izbaudīju. Un tur arī sāku interesēties par politiku, jo tas Francijā ir ļoti svarīgs sarunu temats.

Mans apmaiņas gads visā Francijā bija pasludināts par Krievijas kultūras gadu, kas man bija liels pārsteigums, jo arī manī rit slāvu asinis. Līdz šim savā skolā par krievu kultūru nemaz tik daudz nemācīja, tādēļ ar prieku to visu apguvu Francijā. Un arī par Latviju viņi gribēja uzzināt pēc iespējas vairāk. Es pati meklēju atbildes uz jautājumu, piemēram – kas ir tas, ar ko Tava valsts lepojas?

Un kā trešo jāmin franču nostāja attiecībā uz veselīgu uzturu. Franči vienmēr cenšas ēst ārkārtīgi veselīgi – uzturs ir sabalansēts, tam tiek pievērsta milzīga uzmanība gan skolā pusdienu laikā, gan mājās. No vienas puses franči ēd daudz saldumus – mans lielākais pārsteigums bija par to, kā garšo bagete, kas sasmērēta ar sviestu un pildīta ar šokolādes gabaliņiem. Bet garšo pasakaini! Un biju pārsteigta, ka pati varu apēst veselu bageti! Aizvien arī Rīgā nespēju vienaldzīgi paiet garām franču beķerejām. Bet par spīti tam – franči vienmēr pievērš uzmanību dārzeņu un augļu ēšanai. Kā viņi paši smej – viņiem uz Bībeles nav rakstīti svētie vārdi, bet gan – tev ik dienu jāapēd pieci augļi un dārzeņi.

Kas ir labākais, ko Tev ir devis gads Francijā?

Vēl bez valodas zināšanām, kas man pēc tam deva iespēju turpināt iegūt izglītību šajā zemē, esmu ieguvusi ārkārtīgi daudz nenovērtējamas lietas. Francija mani iemācīja lepoties ar savu zemi, ar savu izcelsmi. Francija mani saslimdināja ar muzejiem! Tur ir labākie muzeji pasaulē – bieži vien nedēļas nogalēs devos uz Parīzi, kas bija pusstundas brauciena attālumā, lai visu dienu staigātu pa muzejiem. Tas bija brīnišķīgi.

Vēl Francija man iemācīja uzvedības normas un manieres – kā sarunāties ar cilvēkiem, kā vest sarunu, kas patiesībā ir ļoti daudz, jo frančiem tas sanāk pats no sevis. Tā bija brīnišķīga dzīves skola, kur es biju tikai un vienīgi ieguvēja.

Kādu ietekmi tur pavadītais apmaiņas gads atstājis uz Taviem nākotnes lēmumiem?

Kopš atgriešanās no mana apmaiņas gada Francijā, mana saikne ar šo zemi tā arī nav pārtrūkusi. Kā svarīgākais jāmin studijas vienā no pasaulē prestižākajām pasaules modes augstskolām ESMOD.

Francijas pieredze ir pavērusi man dažādus iespēju ceļus – arī savā darba praksē Latvijā, kas bija nepieciešama skolai, tiku pie dizaineres, kas arī ir pabeigusi šo pat prestižo Parīzes skolu. Francija ir zināma kā viena no pasaules modes mekām, tieši tādēļ arī man Francijas pieredze ir bijusi ļoti svarīga, lai šajā jomā spētu profesionāli darboties.