viagra jelly cheap generic laviagraes.com

Intervija ar Annu

Anna Ķikule: “Es tiešām šobrīd varu teikt, ka man pasaulē ir divas ģimenes.”

Anna Ķikule savu apmaiņas gadu 2016./2017. gadā pavadīja pilsētā Menaam, kas atrodas Nīderlandes ziemeļu daļā. Intervijā Anna stāsta par savu apmaiņas gada pieredzi, nīderlandiešu kultūru un dzīvi Nīderlandes vidusskolā.

Kas tevi ieinteresēja un kā uzzināji par iespēju doties apmaiņas programmā ar YFU Latvija?

Daudzi mani draugi jau bija bijuši apmaiņas gadā pāris gadus pirms manis, un es facebook redzēju ievietotu informāciju par YFU info vakaru. Aizejot uz to, es dzirdēju ļoti daudz interesantus un iedvesmojošus stāstus. Tad es sarunāju tikšanos ar YFU Latvija biroju, lai labāk izprastu, kā šis viss process noritēs, un tā es arī pieteicos.

Kā izvēlējies valsti, uz kuru doties?

Sākumā es vēlējos doties uz Vāciju, jo jau zināju un biju mācījusies vācu valodu, bet tā kā es pieteicos diezgan vēlu, tad Vācijai visas vietas jau bija aizņemtas, bet tikšanās laikā man tika piedāvāta Nīderlande. Takā nīderlandiešu valoda ir salīdzinoši līdzīga vācu valodai, tad es nolēmu, kāpēc gan nepamēģināt un devos uz Nīderlandi.

Kādi bija pirmie iespaidi ierodoties jaunajā ģimenē/valstī?

Lidostā mani sagaidīja manas viesģimenes labākie draugi. No lidostas sekoja 2 stundu brauciens uz jaunajām mājām, kura laikā es redzēju tikai tīrus laukus, nevienu lielpilsētu. Kad ierados jaunajās mājas, mani iepazīstināja ar tipiskajiem nīderlandiešu ēdieniem, iepazinos ar jauno dzīvesvietu un apkārtni. Uzreiz, pāris stundas vēlāk, sekoja brauciens uz vienu no Nīderlandes salām, kur mani sagaidīja mana viesģimene. Pirmā satikšanās ar viesģimeni bija ļoti, ļoti patīkama. Es pirms tam jau biju sarakstījusies ar viņiem e-pastā un caur internetu viņus it kā zināju, bet bija ļoti forši satikt dzīvē, un viņi bija tieši tādi, kādus es viņus biju iztēlojusies. Tiešām ļoti jauki cilvēki, un uzreiz pieņēma mani, kā savu ģimenes locekli. Tajā brīdī arī uzreiz sākās mana holandiešu valodas mācīšanās, jo jau pirmajā dienā viņi sāka ar mani uzreiz runāt holandiešu valodā.

Kā tu raksturotu savu viesģimeni?

Savā viesģimenē man patika tas, ka mamma bija ļoti, ļoti praktisks cilvēks un pie viņas var vienmēr vērsties ar jautājumiem ko un kā labāk darīt, kā rīkoties šādās situācijās, kā tādā situācijā. Mans tētis atkal bija pavisam teorētiski domājošs cilvēks, jo viņš ir advokāts, erudīts un inteliģents cilvēks. Ar viņu vienmēr var pārrunāt visu aktuālo un jauno. Man ļoti patika sajūta, ka es esmu starp divām pilnībā dažādām pasaulēm un ka pie katra cilvēka var vērsties ar saviem jautājumiem, kā arī tajā pašā laikā viņi ir ļoti ģimeniski un vienoti cilvēki. Viņiem ir ļoti labas, mani piesaistošas vērtības. Uzreiz man ierodoties viņi bija ļoti viesmīlīgi un jauki.

Pastāsti par mācībām skolā un kādas bija Tavas ārpusskolas aktivitātes?

Skolā es, protams, piedalījos visās stundās, kuras norisinājās nīderlandiešu valodā, kuru sākumā es vēl nesapratu, bet tas ļoti palīdzēja man to apgūt. Papildus man vēl bija holandiešu valodas nodarbības internacionālajā skolā, kurā bija ļoti daudz citu tautu cilvēki, kuriem arī bija nepieciešams apgūt valodu. Šī saskarsme ar citu tautu cilvēkiem man deva iespēju iemācīties arī daudz ko citu, jo viņu skats uz dzīvi un daudzām lietām bija citādāks, nekā es tam biju pieradusi. Tas, godīgi sakot, bija tas, ko es pirmajos mēnešos novērtēju ļoti augstu, jo mācības parastajā skolā man nedeva tik daudz, par cik es vēl nepārvaldīju holandiešu valodu tik veiksmīgi. Bet, kad jau biju labāk apguvusi holandiešu valodu, tad arī es jau sāku piedalīties dažādos kontroldarbos un testu nedēļās un cenots piedalīties stundās ar visām savām valodas zināšanām. Kopumā Nīderlandē skolēni mācās skolā daudz patstāvīgāk. Skolotājs vairāk ir cilvēks, kas palīdz, ja rodas kādas neskaidrības. Mācību stundas arī ir ilgākas. Viņu mācību stunda ir vienu astronomisko stundu gara, kā arī mācību dienas ir nedaudz garākas. Brīvajā laikā es ļoti daudz apceļoju Nīderlandi kopā ar saviem apmaiņas draugiem un apmeklēju dažādus pasākumus, kā arī daudz ceļoju ar savu viesģimeni. Viņi bija ļoti ieinteresēti parādīt man svarīgākās un skaistākās Nīderlandes vietas un parādīt kaut ko, kas viņiem pašiem ir ļoti svarīgs. Visur pilsētā es pārvietojos ar riteni. Bīrvo laiku pēc skolas es pavadīju ar draugiem vai apgūstot nīderlandiešu valodu.

Kāda ir tava spilgtākā atmiņa no apmaiņas programmas?

Es laikam teiktu, ka tie bija visi YFU rīkotie semināri. Katrs seminārs bija trīs dienas garš, un šīs dienas visi apmaiņas skolēni Nīderlandē un daži brīvprātīgie pavadīja kopā. Mēs tiešām pavadījām ļoti labi laiku, un tie bija tie brīži, kad es teiktu, ka tiešām bija ļoti patīkami satikt tos cilvēkus, tāpēc ka mēs visi esam vienādi un esam nokļuvuši vienādās situācijās. Viņi ir tie, kas tevi saprot vislabāk.

Kādi tavuprāt bija tavi lielākie ieguvumi no apmaiņas gada Nīderlandē?

Viennozīmīgi ģimene un draugi. Es tiešām šobrīd varu teikt, ka man pasaulē ir divas ģimenes. Skolas un apmaiņas draugi. Es varu teikt, ka es varu aizbraukt uz gandrīz jebkuru valsti visā pasaulē un man būs, kur palikt, un būs pazīstam cilvēki, ko satikt. Vēl, protams, nīderlandiešu valoda un vienkārši tā pieredze, un tas, kā es pati mainījos, kā es citādāk varēju redzēt pasauli un izprast vērtības.

Vai joprojām uzturi kontaktu ar viesģimeni un draugiem no Nīderlandes?

Jā, ar viesģimeni es kontaktējos diezgan bieži. Mēs ļoti bieži vienkārši sarakstāmies un facebook skatāmies, ko viens otrs darām. Ar draugiem arī es uzturu kontaktu. Es gan vairāk uzturu kontaktu ar apmaiņas draugiem, tā kā tie, kas arī ar mani kopā bija apmaiņas gadā, nekā ar skolas draugiem, jo ar viņiem es zinu, ka, ja uzrakstīšu, tad mēs abi zinām, ka vienkārši viens otram mēs esam un palīdzēsim jebkurā gadījumā. .

Cik viegli bija atgriezties Latvijā pēc apmaiņas programmas? Turpināji mācības nākamajā klasē vai gadu atkārtoji?

Sākumā nebija pārāk viegli, jo es biju ļoti pieradusi pie Nīderlandes dzīves ritma un ikdienas. Atgriežoties bija grūti pierast pie tās ļoti patstāvīgās dzīves, kāda man tā ir Latvijā, bet vasaras laikā atkal pieradu pie visa. Septembrī man nāca jauna klase, jo es izvēlējos atkārtot mācību gadu. Atbraucot es gāju 11. klasē un visi mani vecie klases biedri mācījās 12. klasē. Tā kā nāca jauna klase, tad atkal bija jauni cilvēki, kuri jāiepazīst, un nedaudz jauna vide, tāpēc neērtības, kas varbūt bija radušās atgriežoties, tika noliktas otrajā plānā un aizmirstas.

Vai tu ieteiktu doties apmaiņas programmā saviem draugiem/ paziņām?

Es viennozīmīgi ieteiktu doties apmaiņas gadā, jo tā pieredze ir tiešām neatsverama, un, manuprāt, vidusskola ir labākais laiks, kad doties šādā pieredzē, jo iespēja dzīvot viesģimenē ir kaut kas cits, nekā aizbraukt vienkārši programma un dzīvot kopā ar citiem ārzemniekiem, kur tu runā tikai angliski un neko īsti jaunu neiemācies. Dzīvojot viesģimenē tu iemācies daudz, daudz vairāk. Tu kļūsti par vienu no viņiem. Tā ir daudz citādāka pieredze. Tu pats mainies. Tu pieaudz un saproti, kas dzīvē ir svarīgāks, saproti pats sevi. Tu iepazīsit daudz jaunus cilvēkus un kultūras. Tu tiešām sāc skatīties uz dzīvi citādāk, tāpēc es viennozīmīgi ieteiktu.