viagra jelly cheap generic laviagraes.com

Intervija ar Dāvi


Dāvis Pazars: “Apmaiņas gads ir unikāla pieredze.”

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolnieks Dāvis Pazars ilgi nevarēja izlemt, kur vēlas doties savā apmaiņas gadā. Jaunzēlande, Ķīna, bet galu galā izvēlējās Dāniju – mazu, bet modernu un attīstītu valsti tepat Eiropā. Dāvis saka, ka Dānija ir zeme, kur, apkārt veroties, var redzēt vienus vienīgus vēja ģeneratorus. Un viņš uz Dāniju iesaka braukt tieši tiem jauniešiem, kas par šo zemi nezina neko daudz – tas apmaiņas gadu padara vēl aizraujošāku!

Kā Tu nonāci līdz domai, ka vienu savu vidusskolas gadu vēlies pavadīt ārzemēs?


Ideja par došanos apmaiņas braucienā radās ļoti spontāni un neplānoti – skolā, gatavojoties jau doties uz mājām, gaitenī pamanīju vienu draugu. Piestāju, apjautājos, kā iet un ko viņš gaida. No viņa uzzināju, ka skolā būs prezentācija par apmaiņas gada iespējām. Tā arī abi aizgājām un abi galu galā arī aizbraucām apmaiņas gados. Es uz Dāniju, viņš – uz Kanādu.

Vai vēlme doties apmaiņas gadā uz Dāniju radās spontāni?

Jāatzīst, ka valsts izvēle, uz kurieni doties savā apmaiņas gadā, bija diezgan mokoša. Tas ir nopietns lēmums ar daudzām izvēles iespējām, un vadīties tikai pēc lasītā un dzirdētā ir grūti. Atceros, ka pirmais, ko sapratu, ka noteikti nevēlos doties uz Eiropu. Tas toreiz likās pārāk radniecīgi, gribējās kaut ko pilnīgi svešu, tāpēc radās doma par Jaunzēlandi. Diemžēl Jaunzēlande atkrita, jo vietu skaits ir ierobežots, un uz nākamo mācību gadu vietas jau bija aizpildītas. Tad, pēc vairāku cilvēku ieteikuma, apsvēru Ķīnu kā iespējamo variantu. Kaut kā arī tā ideja galu galā pakūpēja un, veicis pilnu 360 grādu apgriezienu, sapratu, ka tomēr Eiropai nav ne vainas, un nolēmu braukt uz Dāniju, lai noskaidrotu, kā šai šķietami mazajai valstiņai izdodas paveikt tik daudz un atstāt tik spēcīgu iespaidu visā pasaulē gan mākslā, gan tehnoloģijās un biznesā.

Vai atceries to brīdi, kad pirmo reizi satikies ar savu viesģimeni Dānijā?

Jā. Es ļoti nervozēju, kā jau visi... Atceros, ka bijām aptuveni 50 apmaiņas skolēni, kas bijām atbraukuši uz Dāniju un sagatavošanas nometnes pēdējā dienā devāmies uz mājiņu, kur gaidīja visas topošās viesģimenes. Mēs bijām iemācījušies īsu pantiņu dāniski, lai pateiktu, kā mūs sauc, kur un pie kā dzīvosim, un visu vecāku priekšā bija jānoskaita. Tālāk pirmās dienas jaunajās mājās pagājā tā kautrīgi, bet tad jau atbrīvojos gan es, gan mana viesģiemene.

Pēc apmaiņas gada, ko pavadīji dāņu viesģimenē, noteikti vari pateikt, kāda ir tipiska dāņu ģimene, vai ne?

Tipiska dāņu ģimene augstāk par visu vērtē uzticību. Tev tiek dota varbūt pat netipiski liela brīvība, bet pretī ir jābūt atklātam... Manuprāt, tāda lielākā atšķirība no Latvijas, kas ir teju katrā dāņu ģimenē, ir vakariņas visai ģimenei kopā. Zinu, ka kādam noteikti tā ir arī šeit Latvijā, bet te tam netiek pievērsta tik liela uzmanība. Kopumā man liekas, ka Dānija ir ļoti moderna valsts, cilvēki ir toleranti un respektē citu uzskatus un viedokli.

Kāda bija Tava pirmā skolas diena?

Saistībā ar nesenu negadījumu, kas bija saistīts ar manas skolas skolēniem, man nevajadzēja ierasties skola uz pirmo dienu. Tātad, ierados skolā otrajā mācību dienā, kas bija pilnīgi normāla mācību diena. Es biju pat paņēmis savu uzvalku līdzi 1. septembrim - kā nekā svinīga diena! Bet Dānijā nekas tāds nav. Kad stāstīju viņiem par mūsu tradīcijām šajā dienā, viņi īsti nesaprata, kas tur ir ko atzīmēt!? :) Vēl atceros, ka kaut kādos dokumentos bija sajaukts mans vārds, tādēļ daudzi uzskatīja, ka mani sauc Frideriks! Ilgi skaidroju, ka tā ir kļūda un ka Dāvim ar Frideriku nav nekādas saistības.

Pastāsti, kāda ir tipiskā skolas diena Dānijā. Vai tā daudz atšķīrās no Tavas ierastās mācību dienas Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā?

Skolas dienas Dānijā ir dinamiskas. Stundu grafiks katrai nedēļai ir cits, un stundas reizēm var pazust vai parādīties iepriekšējās dienas vakarā, tāpēc vienmēr ir jāseko līdzi sarakstam. Stundas var būt 8 vai reizēm 2. Ir bijušas dienas, kad biju skolā no 8.00 līdz 15.00, un ir bijušas arī tādas, kad atnāku 10.00 un mājās gāju jau 13.00. Viena mācību stunda ir 45 minūtes gara, bet man visas stundas bija pa divi un starpbrīdis arī ir ik pa divām stundām. Nedaudz savāda un nepierasta likās un vēljoprojām liekas atzīmju sistēma, kas ir 7 baļļu sistēma (-3, 00, 02, 4, 7, 10, 12). Viss no 02 uz augšu skaitās sekmīgs. Pie šīs jaunās sistēmas gan bija pagrūti pierast.

Vai mācību priekšmenti, kurus apguvi savā apmaiņas gadā Dānijā, ļoti atšķīrās no Latvijas skolas?

Jā, mācību priekšmeti man bija bija pilnīgi citādāki. Dānijā ir dažāda tipa mācību iestādes un prestižākās skaitās ģimnāzijas. Dānijā ir trīs dažādu tipu ģimnāzijas – “parastā”, tehniskā un biznesa. Parastā ietver aptuveni tādus pašus priekšmetus kā regulāra Latvijas vidusskola, bet tehniskā ir specializēta uz eksaktajām zinātnēm un tehnoloģijām, bet biznesa ģimnāzija - uz biznesa zinātnēm. Es mācījos biznesa ģimnāzijā, un mani priekšmeti bija vēsture, dāņu, angļu un spāņu valoda, mārketings, biznesa un pasaules ekonomika, inovācija un izvēles priekšmets - matemātika. Manai viesmāsai, kura mācījās tehniskajā ģimnāzijā priekšmeti bija ķīmija, fizika, matemātika, tehnoloģijas, valodas un vēsture, pie tam ar katru nākamo vidusskolas gadu ir iespēja vairāk specializēties, piemēram, uz elektroniku vai arhitektūru. Mācības var pielāgot savām interesēm un tās vairāk atgādina universitātes formātu.

Un ar ko vietējie jaunieši nodarboja spēc skolas?

Pēcskolas nodarbību iespējas, manuprāt, ir atkarīgas no pilsētas, kurā dzīvo – citās vairāk, citās mazāk -, bet vispār jaunieši pārsvarā nodarbojas ar sportu (vispopulārākie ir futbols un handbols) vai paralēli skolai kaut kur piestrādā. Es brīvajā laikā nodarbojos ar peldēšanu un gāju uz robotikas pulciņu.

Vai pirms aizbrauci uz Dāniju jau zināji arī dāņu valodu?

Es Rīgā biju apmeklējis un izgājis A1 līmeņa valodas kursus, bet, nonākot reālajā vidē, sajūta ir tāda, ka nekad neko nebūtu mācījies! :)

Kā Tev veicās ar apguvi? Gāja viegli?

No pārsteidzoši daudziem cilvēkiem biju dzirdējis, ka dāņu valoda izklausas tā, it kā cilvēks runātu ar karstu kartupeli mutē. Sākumā apmēram tāda sajūta arī bija, bet ātri vien pieradu. Apguvu valodu es patstāvīgi, sākumā lasīju bērnu grāmatas, tas ļoti palīdz, jo bērnu literatūra ir pilna ar vienkāršu un ikdienā noderīgu valodu. Bērnu grāmatu lasīšanu iesaku visiem nākamajiem apmaiņas skolēniem valodas apguves sākumā – tas ir lielisks veids! Daudz arī iemācījos, skatoties TV, sākumā it īpaši no reklāmām, jo tās iet uz riņķi vairākkārtīgi, un agrāk vai vēlāk to teksts iesēžas galvā. Pēc tam jau centos runāt un mācīties tādā veidā. Ja apmaiņas brauciena laikā paliek 18 gadi, tad var apmeklēt bezmaksas valodu centru, kur piedāvā apgūt dāņu valodu.

Kādi ir Tavi lielākie ieguvumi no apmaiņas gada?

Viss redzētais un piedzīvotais. Tā ir unikāla pieredze, kas Tev iemāca domāt jaunos veidos, paskatīties uz lietām citādāk un bagātināt izpratni par pasauli, un tas viss noder ne tikai apmaiņas brauciena laikā, bet visu atlikušo dzīvi.

Kādiem Latvijas jauniešiem Tu ieteiktu doties tieši uz Dāniju?

Tādiem, kuri maz zina par šo valsti... Tieši tāds noslēpumainības moments sākumā padara to gadu vēl aizraujošāku!