viagra jelly cheap generic laviagraes.com

Intervija ar Diānu


Diāna Ērgle – „Ķīna ir pilnīgi cita pasaule!”

Diāna Ērgle (20) no Mārupes uz visu ķīniešu fona Šanhajas ielās noteikti nepaliek nepamanīta... Viņa saka, ka Ķīna ir pilnīgi cita pasaule! Sava apmaiņas gada ietvaros Diāna jau pat pierada pie tā, ka pa ceļam uz skolu metro tiek bildēta no visām pusēm! Apmaiņas gadu Ķīnā ielikt vienā intervijā ir nereāli, jo tas ir bijis tik krāsains, ka pietiktu pāris lapām...

Kā Tu izdomāji, ka vēlies vienu mācību gadu pavadīt ārzemēs?


Mūsu ģimenē „smago darbu” jau bija izdarījis mans vecākais brālis, kurš bija pirmais no bērniem, kas izdomāja, ka grib braukt apmaiņas gadā. Viņa galamērķis gan bija mazliet tuvāks – savu apmaiņas gadu pavadīja Vācijā. Mūsu ģimenē arī bija dzīvojis apmaiņas skolnieks no Vācijas, zinājām, kā tas ir - būt par viesģimeni. Patiesībā – man pat nevajadzēja vecākus pārliecināt, ka vēlos doties apmaiņas gadā! Tas jau šķita pašsaprotami, ka drīz pienāks mana kārta. Un pēc tam – manas māsas kārta viņas apmaiņas gadam... Manai mammai un tētim liekas, ka apmaiņas gads ir ļoti vērtīga pieredze jaunietim, kas ļauj iepazīt pašam sevi, nostāties uz savām kājām, pieaugt un kļūt par cilvēku.

Un vēlme doties tieši uz Ķīnu arī bija tikpat pašsaprotama kā doma par došanos apmaiņas gadā?

Patiesībā – nē! Sākumā ar mammu bijām vienojušās, ka braukšu uz Franciju. Vairākus gadus pat mācījos franču valodu pie privātskolotāja, it kā gatavojoties savam apmaiņas gadam. Bet visu laiku jutu, ka kaut kas nav – nu, nav tā franču valoda un Francija man! Bija tik daudz muļķīgu iemeslu, kādēļ mani vilināja Ķīna, piemēram, man patika multfilma par Mulanu, man patika Džekijs Čans, pati gāju vairākus gadus taekvondo, Balstoties uz šādiem, it kā nenopietniem iemesliem, nolēmu doties tieši uz Ķīnu. Kad klasesbiedriem un skolotājiem teicu, ka nākamajā gadā nebūšu, jo braukšu mācīties uz vienu gadu uz Ķīnu, ļoti daudzi man nemaz neticēja. Laikam uztvēra to kā joku, jo tas izklausās mazliet traki…

Apmaiņas gada laikā ļoti liela nozīme ir viesģimenei. Kāda bija Tava viesģimene?

Jā, viesģimene ir viens no svarīgākajiem punktiem apmaiņas gada laikā. Lai gan manā ģimenē bija tikai mamma, viņa kļuva par manu tuvāko un uzticamāko cilvēku visa apmaiņas gada laikā. Smieklīgi, ka viesmmamma izvēlējās ņemt apmaiņas skolnieci tikai tādēļ, lai it kā iemācītos angļu valodu. Bet es biju tik cītīga ķīniešu valodas skolniece, ka šis mērķis diemžēl viņai tā arī nepiepildījās. Mana mamma bija lieliska – viņa par mani ļoti rūpējās, pirms skolas speciāli cēlās, lai pagatavotu man brokastis, neskatoties uz to, ka pati nestrādāja un varēja arī tik agri necelties. Viņa visiem stāstīja, ka es esmu viņas meita. Un, kad staigājām kopā, visi vietējie mūs tiešām apbrīnoja. Viņai tas bija ļoti ļoti svarīgi.

Un vai atceries savu pirmo skolas dienu Ķīnā?

Patiesībā daudz labprātāk es atceros citas dienas skolā, jo skolas sākumā man bija pamatīgi jānopūlas, lai tiktu mācīties tajā klasē, kur mācās īstie vietējie jaunieši. Tā kā es biju skolniece no Eiropas, mani šīs programmas ietvaros iekārtoja mācīties vienā no prestižākajām Šanhajas vidusskolām. Pašā sākumā biju ielikta tādā kā starptautiskajā klasē, kur mācījās dažādu valstu pārstāvji, tikai neviena paša ķīnieša. Šī bija tāda kā augstāka līmeņa klase – skolēni drīkstēja izmantot liftus ( ko parastie ķīniešu skolēni nedrīkstēja), kā arī pusdienu starpbrīdis bija pirms visu citu skolēnu pusdienu starpbrīža, lai varētu mierīgi paēst. Bet man ļoti nepatika, ka mācos šajā priviliģētajā klasē. Ilgi spurojos pretī skolas vadībai, ka vēlos mācīties parastajā klasē. Pēc diviem mēnešiem beidzot man tas izdevās! Un te bija īstā dzīve – ķīniešu skolēniem bija piemēram, ikrīta rīta rosmes skolas pagalmā, katru dienu vienā noteiktā brīdī pa skolas skaļruņiem tika vadītas galvas, kakla un acu masāžas, kas katram bija jāveic, klausoties šos norādījumus. :)

Kā tas bija – mācīties ķīniešu valodā!?

Ko tur liegties – vēl ilgi bija mācību stundas, kurās es neko nesapratu, bet – ja godīgi – tas ir stāsts par centību un vēlmi. Es visu laiku apkārt staigāju ar vārdnīcu. Meklēju katru hieroglifa skaidrojumu, lai saprastu. Un vēl bez tam – mani apsēdināja blakus gudrākajai klases meitenei… Viņa gan pirmās dienas bija šokā, ka tagad viņai blakus sēdēs blonda ārzemniece… :) Bet – ar ķīniešu valodu bija arī grūti no cita aspekta – visi ķīnieši ar mani sarunu uzsāka ne ķīniešu valodā, bet angliski. Jo laikam nedomā, ka kāds ārzemnieks var runāt šajā valodā, kā arī vēlas trenēt savas angļu valodas zināšanas. Bet es biju diezgan spītīga un vienmēr sarunu pārnesu uz ķīniešu valodu.

Ar ko ķīniešu jaunieši nodarbojas pēc skolas?

Tas ir mazliet sāpīgs jautājums – jo mani klasesbiedri gan pēc skolas, gan nedēļas nogalēs un brīvdienās vienmēr turpināja mācīties. Tas izskaidrojams ar to, ka mācījos labākajā Šanhajas vidusskolā, līdz ar to spiediens no vecākiem un skolas uz labām sekmēm bija ļoti jūtams. Pēc skolas visi devas turpināt mācīties vēl pie privātskolotājiem utt. Tas bija mīnuss tam, ka nevarēju iedraudzēties ar saviem klasesbiedriem pa īstam. Un tieši tādēļ īstās draudzenes es dabūju divas meitenes no citas skolas, ar kurām iepazinos, staigājot pa pilsētu. Viņas pienāca klāt un palūdza ar mani nobildēties, tad, savukārt, ilgi man sekoja, jo nevarēja saņemties sākt ar mani runāt. Šīs meitenes bija pilnīgi citādākas – nemācījās prestižākajā skolā, līdz ar to pēc skolas kopīgi varējām iet dziedāt karaoki, kas ir normāla vietējo jauniešu izklaide.

Vai apmaiņas gads Ķīnā pagāja ātri?

Jā, ļoti ātri. Tā pasaule bija tik citādāka, tik krasi atšķirīga, ka tas laiks pagāja nemanot. Kad atgriezos no sava apmaiņas gada mājās, biju ļoti samulsusi no klusuma, kas ir šeit uz mūsu ielām. Šanhajā tā ir viena liela un nebeidzama rosība un ņurdoņa, ko rada lielas cilvēku masas un sarunas citas pāri citām. Tas bija īsts kultūršoks, atgriežoties atpakaļ Eiropā.

Vai pēc Tava apmaiņas gada Ķīnā Tava dzīve ir mainījusies?

Man jāatzīst, ka apmaiņas gads pilnīgi un absolūti mani ir ievirzījis noteiktā virzienā. Jo pēc vidusskolas beigšanas Ķīnas vēstniecība Latvijā organizēja konkursu, pēc kura man pienāca klāt vēstniecības pārstāvis un piedāvāja gadu studēt Ķīnā. Es izmantoju šo iespēju un šobrīd mācos Ķīnā, Šanhajas Universitātē – mans mērķis ir noslīpēt savas ķīniešu valodas zināšanas līdz augstākajam līmenim. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka arī tālāk turpināšu savu dzīvi saistīt ar Ķīnu. Man jau prātā ir daudz un dažādas idejas par to, kā varētu attīstīt biznesa sadarbību ar Ķīnu. Tam man ļoti noderēs ķīniešu valodas zināšanas, jo šajā ziņā ķīniešiem patīk, ka runā viņu valodā – tad uzreiz esi savējais!