viagra jelly cheap generic laviagraes.com

Intervija ar Jorenu


Jorens Jakovļevs: “Šis gads man deva milzīgu piepildījumu.”

YFU Latvija biroju un Norvēģiju saista ļoti ciešas saites – tieši starp šīm divām zemēm notika pirmās vidusskolēnu apmaiņas YFU Latvija biroja dibināšanas gadā. Norvēģija aizvien ir pievilcīgs galamērķis skolēniem no Latvijas, kas plāno izmantot iespēju vienu mācību gadu pavadīt ārzemēs. Norvēģija vilina gan ar savu kultūru, valodu, labklājību, kā arī vareno dabu.

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolnieks Jorens Jakovļevs pēc 11.klases devās apmaiņas gadā uz Norvēģiju un 2013./14.mācību gadu pavadīja Oslo.

Pastāsti, kā vispār pats nonāci līdz plānam doties apmaiņas gadā! Tā bija Tava ideja vai kāds ieteica, ka tas ir tā vērts?


Es biju dzirdējis, ka šāda iespēja pastāv, jo pazinu cilvēkus, kas ar YFU ir mācījušies ārzemēs. Jau pats biju apņēmies braukt apmaiņas gadā – šī iespēja mani ļoti aizrāva un ieinteresēja, par laimi arī vecāki manu ideju atbalstīja.

Vai apmaiņas gada pavadīšana Norvēģijā bija Tava pirmā un vienīgā ideja?

Skandināvu kultūra un sabiedrība mani ir saistījusi jau sen. Kādu brīdi apsvēru arī variantus par apmaiņas gadu Austrālijā vai Jaunzēlandē, bet galu galā nosvēros par labu Norvēģijai, jo tās šķita pārāk tālas zemes. Norvēģija man liekas visskaistākā un foršākā Skandināvijas valsts. Par laimi – nebija nekādu vilšanos. Man ļoti patīk kalni, ūdenskritumi, mežonīga daba – tas tieši ir par Norvēģiju. Plus vēl arī tas, ka es angļu valodu jau pirms apmaiņas gada pārvaldīju diezgan labi. Dodoties apmaiņas gadā uz Jaunzēlandi vai Austrāliju, es neiegūtu jaunas valodas zināšanas, ko tagad esmu apguvis pēc gada Norvēģijā.

Kā Tu gatavojies savam apmaiņas gadam?

Patiesību sakot – aizbraucu diezgan nezinošs. Neko specifisku par norvēģu kultūru nezināju, nepārvaldīju ne norvēģu, ne arī kādu citu skandināvu valodu. Biju tikai vienu reizi sazinājies caur Skype ar savu viesģimeni. Tas arī viss. Vēl tagad atceros, cik neērta un mulsinoša bija pirmā tikšanās ar manu viesģimeni klātienē, kad viņi atbrauca man pakaļ uz nometni, kurā tikko iebraukušos apmaiņas skolēnus sagatavoja gadam Norvēģijā. Bet drīz vien tas mulsums pārgāja, un mēs forši parunājāmies ceļā uz manām jaunajām mājām.

Kādi tad īsti ir norvēģi?

Skandināvi ir ļoti pieklājīgi un nav karstasinīgi, bet ar viņiem ir ļoti viegli runāt un iepazīties. Viņiem ir dažādas tradīcijas, un lielākā daļa tās tiešām arī ievēro. Norvēģi, piemēram, katrus Ziemassvētkus ēd to pašu ēdienu, dzer to pašu akvavitu un skatās tās pašas TV pārraides. Konstitūcijas dienā visi ģērbjas svētku tērpos un iet parādēs pa ielām, Lieldienās visi brauc uz kalniem slēpot. Viņi ikdienā vienmēr pusdienas ēd kopā, tas man ļoti patika. Manā ģimenē visi bija draudzīgi, gan vecāki ar saviem bērniem, gan arī citi radinieki. Jā, varbūt sīkums, bet norvēģi tiešām ļoti daudz dzer kafiju. Arī šajā ziņā man ar norvēģiem ļoti labi saskanēja.

Vai ikdienas dzīvē, mājās pastāvēja kādi norvēģiem tipiskie noteikumi, kas tev kā šīs ģimenes loceklim bija jāievēro?

Nē, tādu īsti nebija gan. Mana ģimene bija tāda ļoti “laid back”, un vienīgais noteikums bija tāds, ka viņiem vienmēr jāzin, kur es esmu. Pietika ar vienkāršu sms, kurā pateiks, kur esmu un cikos būšu mājās. Vēl kā noteikums bija tas, ka pusdienas jāēd visai ģimenei kopā. Es pats mēģināju nekādas ziepes nevārīt un izturēties pret viņiem ar cieņu un pieklājību.

Vai atceries savu pirmo dienu Norvēģijas skolā?

Jā, protams! Pirmā skolas diena bija tāda diezgan interesanta… Man izsniedza grāmatas un skolas datoru, visi bija ļoti atsaucīgi un izpalīdzīgi. Atceros, ka visi, bez izņēmuma, ļoti labi runāja angliski. Man bija sevi jāstāda priekšā klasei, tad es pastāstīju, no kurienes esmu, ko es šeit daru. Klasesbiedri jau pirmajā dienā bija ieinteresēti un nāca runāties, tā kā bija forši – ne miņas no skandināvu aukstās attieksmes! Es to nejutu kā apgrūtinājumu.

Pastāsti, lūdzu, sīkāk par skolas ikdienu Novēģijā.

Man skola parasti sākās 8:45, un mācījos līdz kādiem 15.00 pēcpusdienā. Tāpat kā daudzi citi vietējie arī es uz skolu braucu ar riteni, neskatoties uz to, ka tur ir ļoti kalnains un klimats nav diez ko pateicīgs velobraucējiem. Norvēģijā ir ļoti izplatīti ņemt ēdienu no mājām uz skolu, visbiežāk - vienkārši maizītes, to pārsvarā darīju arī es. Garais starpbrīdis mums bija kādas 45 minūtes, bet mācību stundas parasti notika divas pēc kārtas, katra pa 45 minūtēm , tik vien ar 5 minūšu pārtraukumu pa vidu. Atzīmju sistēma ir no 1 līdz 6, kur seši ir labākā, bet atzīmes tiek liktas daudz retāk nekā Latvijā.

Vai mācību priekšmenti, kurus apguvi apmaiņas gadā Norvēģijā bija tādi paši kā Latvijā?

Nē, ne pilnībā. Tur ir daži obligātie mācību priekšmeti - norvēģu valoda, vēsture, sports, matemātika (dažādos līmeņos, pēc izvēles), kurus jāapgūst visiem, bet pārējos var izvēlēties. Ir noteikts minimālais un maksimālais stundu skaits nedēļā, un katrs pats var izvēlēties savus priekšmetus, iekļaujoties šajās noteiktajās robežās. Es izvēlējos psiholoģiju, uzņēmējdarbību un socioloģiju. Šāda sistēma, manuprāt, ir daudz labāka nekā Latvijā, jo pats mācījos to, kas mani tiešām interesēja.

Tā kā jau no pirmās dienas skolā viss noritēja norvēģu valodā, vai juti atbalstu no skolotājiem?

Skolotāji bija ļoti, ļoti izpalīdzīgi – to vienmēr aizvien atceros ar smaidu sejā. Viņi tiešām nāca skolas gaiteņos klāt un jautāja, kā man iet, rakstīja e-klasē, vai nevajag kaut ko palīdzēt, arī stundās man pievērsa papildu uzmanību, tulkoja, lai es vairāk saprastu. Norvēģijā skolēni un skolotāji viens otru sauc vārdos, skolotājs ir draugs nevis autoritāra figūra. Viss notiek ļoti neformāli, tas stimulē un uzlabo gan sapratni, gan mācību procesa kvalitāti. Kā arī skolēnam ir vieglāk uzklausīt skolotāju, ja viņš runā nevis no augšas, bet gan kā līdzvērtīgs. Man Latvijā ļoti gribētos kaut ko līdzīgu… Citādāk skolas ikdiena bija līdzīga, vienīgi daudz vairāk bija praktisko darbu grupās, tika dots daudz laika projektu izstrādei, bija jāgatavo daudz un dažādas prezentācijas.

Kā Tev veicās ar norvēģu valodas apguvi?

Pirms tam biju dzirdējis, ka norvēģu valodai ir viegla gramatika, bet sākumā man nemaz tik raiti negāja, jo es ikdienā daudz runāju angliski. Arī draugi ar mani labprātāk runāja angliski. Bet pamazām “aizgāja”, un no februāra runāju tikai norvēģiski. Es mēģināju daudz lasīt norvēģiski - sāku ar avīzēm, beigās jau pārgāju uz grāmatām. Mana viesģimene arī mani atbalstīja - pamācīja gramatiku, izrunu. Varu droši atzīties - pats arī jutos labāk, kad sāku runāt tikai norvēģiski.

Vai bez jauniegūtajām valodas zināšanām bija vēl kādi ieguvumi, atgriežoties no apmaiņas gada?

Atskatoties uz to, kāds es biju pirms apmaiņas gada un kāds es esmu tagad, manuprāt, ir diezgan liela atšķirība. Apmaiņas gadā diezgan daudz ko ieguvu gan no tādām apjaušamām lietām kā valoda, draugi, otra ģimene, kultūras izpratne, gan no personiskākām. Bija savādi dzīvot tālu no mājām un būt vienam, bija daudz laika izvērtēt un apdomāt dažādas lietas, par kurām pirms tam nebiju interesējies vai nebiju uzskatījis par svarīgām. Pašam šķiet, ka izaugu kā personība un apmaiņas gadā gūtā pieredze mani viennozīmīgi padarījusi par labāku cilvēku

Vai Tu arī saviem vienaudžiem iesaki doties apmaiņas gadā?

Es to saucu par “once in a lifetime” pieredzi. Ja ir šāda iespēja, tad tas viennozīmīgi ir labākais veids, kā pavadīt gadu vidusskolas laikā. Neskatoties uz to, ka es apmaiņas gadā saskāros ar dažādām situācijām, nekad nenožēlošu, ka devos mācīties uz ārzemēm. Ir gūti izstāstīt, bet šis gads man deva tik milzīgu piepildījumu un tik daudz dažādas emocijas! Es ceru, ka tā tas būs katram, kurš brauks apmaiņas gadā!