viagra jelly cheap generic laviagraes.com

Intervija ar Rūtu


Rūta Celma: “Apmaiņas gads Zviedrijā šķiet kā sapnis.”

Kad Rūta Celma (17) izlēma doties apmaiņas gadā, doma par valsti, kur to pavadīt, viņai neradīja šaubas ne mirkli. Zviedrija Rūtu pārsteidza jau pirmajā viesošanās reizē – lai arī tās bija tikai pāris stundas, viņa sev apsolīja, ka te atgriezīsies. Atgriezās savā apmaiņas gadā un pavadīja vienu neaizmirstamu mācību gadu netālu no Stokholmas. Tagad, lai noķertu savu apmaiņas gada sajūtu, Rūta var, piemēram, aizbraukt uz tuvāko IKEA veikalu – kā izrādās arī pašiem zviedriem tas nav tikai mēbeļu veikals, bet gan rituāls, kā ģimene pavada savu kopīgo laiku. ☺

Kā Tu nonāci līdz idejai doties apmaiņas gadā?


Man bija vēlme kaut ko mainīt savā ikdienā. Sākumā sapņoju par koledžas programmu Anglijā, bet tas ir sarežģīti un ļoti dārgi. Turklāt manai mammai nemaz nepatika ideja, ka es 15 gadu vecumā aizbraucu prom tik tālu no mājām un uz tik ilgu laiku. Ar iespēju doties apmaiņas gadā mani iepazīstināja mamma – viņa kaut kur bija par to uzzinājusi un izteica man šādu piedāvājumu. Es biju sajūsmā. Mani klasesbiedri 9. klases laikā runāja, kurā vidusskolā vai ģimnāzijā turpinās mācības, bet es jau zināju, ka braukšu uz Zviedriju.

Vai kaut kā īpaši gatavojies savam apmaiņas gadam?

Es līdz pēdējam brīdim nespēju noticēt, ka tiešām mans sapnis par atgriešanos Zviedrijā drīz piepildīsies. Tas viss likās nereāli. Īpašas gatavošanās nebija, es arī valodu pirms ierašanās Zviedrijā nezināju. Man pat bija interesanti – gribēju redzēt, cik ilgu laiku man prasīs jaunas valodas apgūšana. Ar smaidu atceros, kā kravāju čemodānu vienam gadam – lai aizvērtu to ciet, nācās uz tā sēsties virsū!

Pastāsti, lūdzu, kāda bija Tava viesģimene? Kāda ir zviedru ģimenes ikdiena?

Es ļoti ilgi nezināju, kur tieši Zviedrijā pavadīšu savu apmaiņas gadu, jo nebija pienākusi ziņa, ka man ir atrasta viesģimene. Tikai sešas dienas pirms izbraukšanas no Latvijas vienu rītu mani mamma piecēla ar vēsti, ka man ir atrasta viesģimene. Es dzīvoju 100 km no Stokholmas ģimenē, kur tētis ir zviedrs, bet mamma pirms septiņiem gadiem pārcēlusies dzīvot uz Zviedriju no Meksikas. Cik zviedri ir vēsi un atturīgi, tik mana viesmamma bija karstasinīga un emocionāla. Tādēļ mana pieredze ar dzīvošanu zviedru ģimenē noteikti nav klasisks piemērs. Mums ģimenē bija lieliska saskaņa - ļoti daudz lietas es darīju kopā ar savu viesmammu, piemēram, gājām dejot salsu. Smieklīgi, ka katru otro svētdienu mēs braucām uz IKEA veikalu, staigājām tur vairākas stundas un skatījāmies, lai arī viss jau 100 reizes ir redzēts. ☺ Bet tas tāds tipisks zviedru ģimenes rituāls. Un kafija ar kanēļmaizītēm pēc tam!

Kā Tev gāja skolā?

Man tik ļoti patika mana skola, ka es pat kādu laiku cerēju, ka varēšu tur palikt, lai pabeigtu vidusskolu arī pēc apmaiņas gada. Tā kā mūzika ir mana sirdslieta un aizraušanās, visās anketās biju norādījusi, ka labprāt saistītu savu izglītību ar mūziku arī apmaiņas gada ietvaros. Mana viesģimene man bija piemeklējusi fantastisku skolu – es mācījos mākslas novirzienā, kur bija ļoti daudz ar mūziku saistītu mācību priekšmetu, kā arī vide bija perfekti piemērota tam, lai skolas telpās būtu patīkami muzicēt un iedvesmojoši darboties. Piemēram, skolā bija visi mūzikas instrumenti, kurus varēji izmantot un trenēties. Bija, piemēram, profesionāls foto stūris ar 3 dažādiem foniem, kur varēja iet un izmantot. Starp pavisam normāliem mācību priekšmetiem, man bija arī solodziedāšana un bungu nodarbība, piemēram.

Bez kā nav iedomājama parasta skolas diena Zviedrijā?

Viens no spilgtākajiem iespaidiem ir pusdienu galds skolā. Tas, protams, ir zviedru galds – milzīgs galds ar ārkārtīgi plašu izvēli. Visdažādākie salāti, dzērieni, uzkodas, maizītes. Pirmajās dienās pusdienu pauzēs jutos kā viesnīcā!

Viens no stereotipiem, kas pasaulē valda par skandināviem, ir tāds, ka viņi esot vēsi un atturīgi. Vai tu tam vari piekrist?

Man savā ziņā ļoti palīdzēja fakts, ka mana klase pirmajā skolas dienā tikās pirmo reizi – līdz ar to neviens praktiski savā starpā nebija pazīstams. Visi sāka iepazīties no jauna. Tas man palīdzēja uzreiz iegūt jaunus draugus. Manā klasē bija tikai trīs meitenes, kas sākotnēji ar mani pārāk nekomunicēja, bet – kā noskaidrojām vēlāk, viņas vienkārši negribēja runāt angliski, jo sākumā zviedru valodu nepārvaldīju. Arī mana ģimene nav tipisks piemērs skandināvu vēsumam, jo viesmammas meksikānietes daba, protams, lauzās uz āru. Patiesībā biju pat pārsteigta, cik daudz latviešiem ir kopīgs ar meksikāņiem! Bet vispār jāsaka, ka zviedri mīl distancēties un pirmo soli kontakta nodibināšanai viņi visbiežāk nesper. Piemēram, autobusu pieturās katrs stāv nomaļus... Arī nav pārāk pieņemts sēsties blakus svešam cilvēkam autobusā. Reiz es iespraucos un apsēdos blakus kādai dāmai. Visu ceļu jutu viņas neizpratni. ☺ Zviedri labāk pagaidīs nākamo autobusu, ja šis ir puspilns nevis līdīs tajā iekšā – tādi ir zviedri pāris vārdos.

Kā Tev veicās ar zviedru valodas apgūšanu?

Aizbraucot es nezināju absolūti neko. Tikai “čau”. Bet mācījos ļoti cītīgi. Mana viesmamma bija atbraukusi uz Zviedriju un apguvusi zviedru valodu no nulles, tādēļ viņa man varēja ļoti palīdzēt. Vēl mana skola piedāvāja apmeklēt zviedru valodas kursus imigrantiem. Tie bija ārkārtīgi vērtīgi. Grāmatu, kas jāizņem gada laikā, es izmācījos pusgada laikā. Vakaros ar ģimeni kopā pildīju uzdevumu lapas... Savu mērķi iemācīties jaunu valodu, esmu piepildījusi!

Kādi ir Tavi apmaiņas gada spilgtākie momenti?

Tādu ir ļoti ļoti daudz, jo mans apmaiņas gads šķiet kā sapnis, no kura esmu atmodusies. Es vienmēr atcerēšos to sajūtu, kas mani pārņēma, kad prestižā koncertā mani uzaicināja dziedāt solo. Es izpildīju latviešu dziesmu. Pēc uzstāšanās mana dziedāšanas skolotāja visu skatītāju klātbūtnē teica uzrunu un uzdāvināja man piemiņas dāvanu – kaklarotu ar mīlestības simbolu. Vēl arī dāvanā saņēmu visas notis no tām dziesmām, kuras šī gada laikā kopā skolā ar kori un ansambli bijām izpildījuši. Milzīga kaudze! Un arī pēc Lūsijas dienas svinībām balto kleitu un sarkano jostiņu man uzdāvināja kā piemiņu no piedzīvotajiem svētkiem. Tie ir vieni no spilgtākajiem piemēriem.

Kas Tevi visvairāk pārsteidza?

Viena lieta, ko es pirms tam absolūti nezināju, ir tas, cik svarīga ikdienas sastāvdaļa Zviedrijā ir kafija! Kafijas pauzes ik pēc brīža. Ejam pakafijot!? Viņiem tam ir pat speciāls vārds – fika. ☺ Pirms tam kafiju praktiski nedzēru, bet pa šo gadu Zviedrijā, kafija ir kļuvusi par manu ikdienu.

Kādi ir Tavi lielākie ieguvumi pēc šī apmaiņas gada?

Man jāsāk ar to, ka šī gada ietvaros, pateicoties savai viesģimenei, esmu apguvu nevis vienu, bet divas valodas! Esmu iepazinusi divas dažādas kultūras – zviedru un meksikāņu. Esmu guvusi neatsveramu pieredzi mūzikā, gadu mācoties tik augsta līmeņa skolā. Bet vissvarīgākais, protams, ir fakts, ka esmu ieguvusi otras mājas! Šis apmaiņas gads Zviedrijā šķiet kā sapnis – paskrējis tik ātri un bijis ļoti bagāts ar dažādiem iespaidiem! Es ceru atgriezties Zviedrijā atkal, iespējams – uz studiju laiku.