viagra jelly cheap generic laviagraes.com

Intervija ar Rinaldu


Rinalds Pikše: “Apmaiņas gads ir gan privilēģija, gan neaizmirstams piedzīvojums!”

Kā Tev vispār ienāca prātā doma, ka vēlies doties apmaiņas gadā?

Man jau vecākie brāļi bija braukuši apmaiņas gadā uz ASV ar organizāciju YFU. Kad man bija pienācis apmaiņas gadam piemērotais vecums, tad man vecāki nevis jautāja, vai es gribu braukt, bet gan - uz kurieni es gribu doties apmaiņas gadā. Pašam arī nebija šaubu, ka jābrauc, jo biju dzirdējis savu brāļu fantastiskos apmaiņas gada stāstus, tie lika saprast, ka apmaiņas gads tiešām ir gan privilēģija, gan neaizmistams piedzīvojums.

Kā izvēlējies, uz kurieni vēlies doties pavadīt savu apmaiņas gadu?

Es gluži vienkārši ņēmu sarakstu ar iespējām, kur YFU piedāvā doties apmaiņas gadā, un gāju šim sarakstam cauri. Sākumā noskatīju 3 valsis - Franciju, Ķīnu un Brazīliju (tagad grūti teikt kāpēc tikai tās trīs, laikam biju dzirdējis visvairāk labu atsauksmju par tieši šīm valstīm). Atceros, ka iesākumā nolēmu braukt uz Franciju, bet tur bija vajadzīgas franču valodas zināšanas labā līmenī. Man pat bija jāaizpilda grūts valodas tests, lai apliecinātu savas valodas zināšanas. Tā kā bija jāiemācās franču valoda īsā laikā un augstā līmenī, atmetu ar roku Francijai. Palika izvēle starp Ķīnu un Brazīliju. Nospriedu, ka apmaiņas gads Brazīlijā būs jautrāks. :) Savu izvēli absolūti nenožēloju.

Pēc kuras klases devies apmaiņas gadā?

Pēc 9. klases. Kad atgriezos no sava apmaiņas gada, varēju turpināt mācības 11.klasē.

Vai Tev bija kāda īpaša gatavošanās apmaiņas gadam?

Biju sācis mācīties franču valodu, bet, kad izdomāju braukt uz Brazīliju, nolēmu nekādā veidā negatavoties, pat valodu noslinkoju pamācīties! :)

Vai atceries savu pirmo tikšanos ar viesģimeni Brazīlijā?

Lidostā mani sagaidīja divi brāļi un mamma, viņi bija uztaisījuši plakātu, kur bija mana bilde un uz manas sejas uzliktas brilles un cepure un sarakstītas dažādas frāzes - ļoti smieklīgi. Un - man par brīnumu - mani sākumā nemaz neaizveda uz jaunajām mājām, bet gan uz ballīti, kur svinēja vienas meitenes aizbraukšanu un manu atbraukšanu. Tas bija ļoti jauks un patīkams pārsteigums. Atlikušos ģimenes locekļus satiku tikai nākamajā dienā, jo no ballītes atgriezos tikai pašā vakarā.

Pastāsti - kāda ir tipiska Brazīlijas ģimene?

Man jāsaka, ka pats nedzīvoju īpaši tipiskā ģimenē. Ko varētu sagaidīt nākamie braucēji, kas savu apmaiņas gadu iecerējuši pavadīt Brazīlijā, ir daudz mīlestības un kopības sajūtas. Brazīlijā ģimenes vērtības, manuprāt, tiek godātas vairāk nekā Latvijā. Ģimenes tur noteikti pavada daudz vairāk laika kopā viens ar otru nekā šeit, vecāki pazīst visus bērna draugus un pat ballējas, izklaidējas kopā. Ģimenes noteikti ir daudz kuplākas nekā pie mums, jo tur par ģimeni sauc gan brālēnus, tantes, vecvecākus, un ar viņiem arī daudz laiks tiek pavadīts kopā.

Kā Tu tagad, atskatoties uz savu apmaiņas gadu, pāris vārdos raksturotu savu viesvalsti – kāda tā ir, kādi ir tās iedzīvotāji?

Atvērta, draudzīga, smieklīga un izklaidīga. Noteikti nav vardarbīga, kā, iespējams, cilvēki varētu spriest, skatoties TV.

Un kāda ir tipiskā skolas diena Brazīlijā?

Brazīlijā ir divu veidu skolas - publiskās un privātās. Publisko skolu slava nav diez ko laba, jo izglītības līmenis ir zems, bieži dzirdami stāsti par dažādiem negadijumiem tajās. Privātās skolas, savukārt, ir dārgas, bet izglītība tajās ir labā līmenī. Es mācījos privātajā skolā. Tipiskā diena sākās plkst. 8.10 un beidzās plkst. 13.00. Dienā bija 2 starpbrīži, katrs pa 25 min. Visas manas mācību stundas notika vienā klasē. Parasti lielāko daļu no visiem starpbrīžiem skolā pavadījām, spēlējot futbolu.

Vai mācību priekšmeti skolā bija citādāki nekā Latvijā?

Citādāki bija skolotāji, mācību valoda, bet mācību priekšmeti jāsaka, ka bija ļoti līdzīgi. Interesanti, ka skolā bija priekšmets, kas saucās “ziņas”. Šajās stundās tika pārrunāti aktuālākie notikumi tajā brīdī, parasti skolotāji tos izskaidroja un deva vēsturisko background.

Ar ko vietējie jaunieši nodarbojas pēc skolas?

Varu atbildēt uz šo jautājumu vienā vārdā - futbols. :) Jauniešiem pēc skolas bija dažādas aktivitātes - bakstebols, volejbols, bet pārsvarā visi spēlēja futbolu. No Latvijas jauniešiem brazīlieši atšķiras ar to, ka visu laiku tiek par kaut ko jokots! Bez mitas! Strīdi, pēc maniem novērojumiem, izceļas ļoti reti, cilvēki tur patiešām ir draudzīgāki un tolorentāki. Pēc skolas vienmēr braucu mājās uz pusdienām - mums tās vienmēr notika konkrētā laikā tieši pēc skolas. Pēc tam kā kuru dienu - dažreiz gāju uz skeitparku, dažreiz spēlēju futbolu, dažreiz darbojos viesģimenes tēva darbnīcā un bieži braucu pie draugiem.

Vai pirms devies apmaiņas gadā kaut ko saprati portugāļu valodā?

Praktiski nē, bet tā kā ceļš uz turieni bija tik garš, es lidmašīnā, lidostās un sagatavošanās nometnē uzreiz pēc atbraukšanas iemācījos visbiežāk lietotās ikdienas frāzes. Sākumā iztiku ar savām angļu valodas zināšanām, bet apmēram otrajā - trešajā mēnesī jau varēju noturēt mazu sarunu portugāļu valodā. Tad arī sāku teikt cilvēkiem, lai runā ar mani tikai portugāļu valodā. Pilnībā es portugāļu valodu iemācijos piektajā - sestajā mēnesī. Runāju tik labi,ka bija pat cilvēki, kas neticēja, ka esmu ārzemnieks! Starpcitu, brazīļi domā, ka portugāļu valoda ir viena no grūtākajām valodā pasaulē, un viņiem bija ļoti grūti noticēt man, ka tā tiešām nebija TIK traki grūta.

Kādi, Tavuprāt, ir lielākie ieguvumi, ko jaunietis var iegūt apmaiņas gadā?

Lielākie ieguvumi - valoda, draugi, labāka izpratne par pasauli un galu galā arī par sevi. Apmaiņas gadā cilvēks atver prātu jaunām idejām un domāšanas veidiem. Barjeras, kas iepriekš stāvējušas starp citām kulturām, nokrīt, un cilvēks sāk saprast, cik līdzīgi un kādos veidos atšķirīgi mēs esam. Neskaitāmu daudzumu dažādu mācību es ieguvu un sapratu, cik nejēdzīgi un dažreiz pat kaitējoši var būt iespaidi par valstīm, kurās vel nav būts. Es ieteiktu doties uz Brazīliju jaunietim, kas grib saprast, ko nozīmē balēties un ko nozīmē būt atvērtam un draudzīgam. Jaunietim, kas ir ieinteresēts futbolā, un jaunietim, kas vēlētos un būtu gatavs vairāk laika pavadīt ārpus mājām nekā mājās sava apmaiņas gada laikā.