viagra jelly cheap generic laviagraes.com

Intervija ar Robertu

Madara Pule: “Tā ir zeme, kur vilciens pienāk sekundi sekundē!”

Rīdzinieks Roberts Fišers (19) savu apmaiņas gadu 2016./2017. gadā pavadīja Amerikas Savienotajās Valstīs mazā ciematā Mičiganas štata ziemeļos. Intervijā Roberts stāsta par savu apmaiņas gada pieredzi, amerikāņu kultūru un dzīvi amerikāņu vidusskolā.

Kā uzzināji par iespēju doties apmaiņas programmā?

Par YFU kā organizāciju es uzzināju, kad mācījos 9. klasē. Savulaik tika rīkots info vakars “ZeDonats” par iespēju doties apmaiņas gadā uz ASV, kuru man mamma ieteica apmeklēt. Aizgāju, noklausījos vairākus aizraujošus stāstus par ASV, un man iemirdzējās acis. Tajāpašā vakarā jau paziņoju vecākiem, ka vēlos doties apmaiņāuz ASV.

Kā izvēlējies valsti, uz kuru doties?

Nokļūt ASV ir bijis mans sapnis jau kopš bērnības. Man vienmēr bija pastiprināta interese par tās kultūru. Es nodarbojos ar basketbolu, kā zināms ASV ir basketbola un citu sporta veidu lielvalsts. Šo iemeslu dēļ iespējas doties uz citām valstīm pat īsti neapsvēru.

Kādi bija pirmie iespaidi ierodoties jaunajāģimenē/valstī?

Pirmā satikšanās ar ģimeni man bija neliels kultūras šoks. Uzreiz varēja pamanīt amerikāņu tautas atvērtumu un labestību. Es ielidoju vēlā vakarā, un mani lidostāsagaidīja mana viesmamma un viesbrālis. Vēlāk satiku arī savu viesmāsu un viestēti.

Kā tu raksturotu savu viesģimeni?

Mana viesģimene viennozīmīgi nebija tipiska amerikāņu ģimene. Es viņiem biju jau 11. apmaiņas skolēns. Es viņus raksturotu kāļoti pretimnākošus, atvērtus cilvēkus ar stingru raksturu. Viņi mani neierobežoja, kamēr es apzinājos savas rīcības un pildīju savus pienākumus skolā un mājās. Viņi vienmēr bija gatavi man palīdzēt, ja man radās kādas grūtības, un rūpējas par to, lai mana pieredze ASV būtu neaizmirstama.

Pastāsti par mācībām skolā un kādas bija Tavas ārpusskolas aktivitātes?

Mācības ASV krasi atšķirās no izglītības sistēmas Latvijā. Mums katru dienu bija viens un tas pats stundu saraksts, kāarī apmaiņas gada sākumā es varēju izvēleties tos mācību priekšmetus, kurus vēlos apgūt, tādejādi pielāgojot stundu sarakstu savām vēlmēm un interesēm. Izvēlējos mācīties vairāk eksatos priekšmetus. Gala atzīme tiek rēķināta, ņemot vērā ne tikai kontroldarbus un klases darbus, bet arī mājas darbus un aktivitāti mācību stundas laikā. Man mācības nesagādāja nekādas grūtības. Skolotāji bija ļoti laipni un pretimnākoši. ASV skolotāji tiek mazāk uztverti kā autoritātes, bet gan vairkāk kā tavi draugi, kas cenšās tevi sagatavot tālākajai dzīvei ārpus skolas telpām. Vērtēšana nenotiek 10 baļļu sistēmā, atzīmes tiek liktas no F līdz A, kur A ir augstākais vērtējums. Vērtējums tiek piešķirts balstoties uz to, cik procentus no kopējā punktu skaita esi ieguvis konkrētajā darbā. ASV skolas piedāvā plašas iespējas iesaistīties ārpusstundu aktivitātēs. Tiek rīkoti vairāki pasākumi, Homecomingun Prom, kāarī skolas sporta spēles, lai atbalstītu savu skolas komandu. Sporta spēles apmeklē liela daļa skolas skolēnu un arīviņu vecāki. Ir iespējas iesaistīties vairākos pulciņos. Es personīgi rudenī nodarbojos ar amerikāņu futbolu, kas bija vienreizēja iespēja, ziemā ar basketbolu un pavasarī ar vieglatlētiku. Skola ko es apmeklēju salīdzinot ar citām ASV skolām bija maza, tādēļmums arīpavērās plašākas iespējas, jo skolēnu skaits bija salīdzinoši zemāks. Amerikā sporta veidi iedalās atbilstoši gadalaikiem. Tāpēc skolēni vidusskolas periodānodarbojas ar diviem vai pat trīs dažādiem sporta viediem.

Kāda ir tava spilgtākā atmiņa no apmaiņas programmas?

Es neteiktu, ka man ir viena konkrēta spilgtākā atmiņa. Savā apmaiņas gadā man bija iespēja izmēģināt daudz jaunu lietu, ko vēl līdz šim nebiju darījis, piemēram, spēlēt amerikāņu futbolu. Viena no spilgtākajām atmiņām man pavisam noteikti ir basketbola sezona. Mūsu treneris bija citādaks nekā man līdz šim pierastais basketbola treneris. Viņš strādāja Mičiganas štata policijā, un jau pēc dažām futbola spēlēm viņš visu komandu uzaicināja uz mielastu pie sevis. Šī basketbola sezona pavisam noteikti atšķīrās no manas iepriekšējās pieredzes Latvijā. Tāļāva man paskatīties uz šo sporta veidu no cita skata punkta, un unikālie treniņi ļāva man saprast, ka pats svarīgākais nav tas, cik labi tu spēlē basketbolu, bet gan tas, cik daudz darba esi gatvs ieguldīt ne tikai treniņos, bet arī personīgajā attīstība un savās attiecībās ar komandas biedriem.

Kādi tavuprāt bija tavi lielākie ieguvumi?

Mans lielākais ieguvums bija iespēja izvērtēt un salīdzināt dažādas aktivitātes, kultūru un cilvēkus, līdz ar to deva man iespēju novērtēt manu dzīvi Latvijā. Es tiku izvilkts no savas komforta zonas un nokļuvu vidē, kas man nebija ierasta. Sākumā man vajadzēja tai pielāgoties un izprast to, ar laiku šī jaunā vide man ļāva daudz labāk izprast pasauli kas ir man apkārt kāarī pilveidot savu personību. Apmaiņas pieredze ļauj tev sakārtot savu dzīvi pa plauktiņiem. Tu kļūsti daudz pastāvīgāks, iemācies plānot savu budžetu, risināt problēmas, ar kurām līdz šim nebiji vēl saskāries, un kopumā pilnveido sevi. Es labi apguvu angļu valodu, un atrodoties ASV, es beidzot sapratu ar ko vēlos nodarboties nākotnē un ko vēlos sasniegt dzīvē. Manuprāt apziņa par manu nākotni man nāca dēļ komunikācijas ar pilnīgi citādākiem cilvēkiem nekā esmu es, šī apmaiņa man ļāva iepazīt un izprast arī viņu dzīves stilu un vērtības. Noteikti nedrīkst nepieminēt, ka pēc apmaiņas pieredzes man ir vēlvienas mājas, ģimene un draugi otrā pasaules malā, kur es vienmēr varēšu atgriezties un būšu gaidīts!

Vai joprojām uzturi kontaktu ar viesģimeni un draugiem no viesvalsts?

Es reizi mēnesi sazinos ar vismaz kādu locekli no savas viesģimenes. Man ir draugi, ar kuriem sazinos regulāri, un arī pat ar saviem sporta treneriem sazinos reizi pa reizei. Kontaktu cenšos uzturēt, jo uzskatu, ka tādā veidādaļa no šīs apmaiņas pieredzes joprojām ir dzīva manī.

Cik viegli bija atgriezties Latvijā pēc apmaiņas programmas? Turpināji mācības nākamajā klasē vai gadu atkārtoji?

Manāgadījumā atgriešanās Latvijānešķita tik grūta. Atgriežoties es turpināju mācības 12. klasē. Vasarā gan nācās pamācīties matemātiku un latviešu valodu, lai nokārtotu pārcelšanas eksāmenus, bet citādi nekādu problēmu nebija. Draugi nebija par mani aizmirsuši un uzreiz pieņēma atpakaļ. Skolā macību gada sākumā nācās nedaudz iespringt, lai ieietu vecajā ritmā un lai atgūtu iekavēto citos mācību priekšmetos. Arī Latvijā mani skolotāji bija gatavi palīdzēt, ja man rādās kādi jautājumi, beigās skolu pabeidzu pat ar labākām atzimēm nekā aizbraucot, par ko es daļēji varu pateikties tam, ko ieguvu un iemācījos savas apmaiņas pieredzes laikā.

Kā ar tipisko Šveices ģimenes dzīvi? Vai tā krasi atšķiras no mūsu latviešu ģimenes dzīves?

Man neliekas, ka šveicieši ir tik citādāki, bet, piemēram, ļoti svarīga visai ģimenei ir kopīga vakariņošana. Mēs sēdējam pie galda, ēdam, klačojāmies un tad visi kopā gājām skatīties TV. Vēl šveicieši ir ļoti aktīvi – gandrīz visas ģimenes, te gan jāpiebilst, ka izņemot manu viesģimeni, nodarbojas ar aktīvajiem ziemas sporta veidiem, bet citos gadalaikos staigā pa kalniem, visiem ir ekipējums, lai varētu iet pārgājienos kalnos.

Vai tu ieteiktu doties apmaiņas programmā saviem draugiem/ paziņām?

Es viennozīmigi ieteiktu visiem piedalīties apmaiņas pieredzē! Tā ir vienreizēja iespēja, un pēc apmaiņas tas ir, kas tāds, ko tu nekad nevarēsi aizmirst, un kas vienmēr būs daļa no tevis. Iegūtais nav novērtējams un aizstājams - tas ir jāizdzīvo!. Došanās apmaiņas pieredzē ir, iespējams, viens no labākajiem lēmumiem, kādu esmu pieņēmis savā dzīvē.