“Apmaiņas gads palīdzēja man saprast, ka es varu darīt pilnīgi jebko, ko sirds kāro, un tam nav robežu – vienīgais limits esmu es pati.”
Kādas bija sajūtas brīdī, kad saprati, ka patiešām dosies apmaiņas gadā?
Viss notika tik ātri, ka sajēga par būšanu otrā pasaules malā uz samērā nelielas salas, okeāna vidū mani piemeklēja tikai kādā trešajā nedēļā esot tur. Sākās neliela panika, šķita, ka esmu pavisam traka, jo es taču nevienu šeit nepazīstu un kas tas vispār ir. Bet šoks pārgāja, un pirms-brauciena prieks bija atgriezies. Bailes pirms brauciena nejutu, jo, kā jau minēju, viss notika ātri – laikam sūdzēties par to nevaru, šķiet pat negribētos, lai ir laiks pārdomāt.
Vai vecāki uzreiz atbalstīja šo domu? Kas pārliecināja vecākus, ka apmaiņas gads ir laba doma?
Vecāki bija ierosinātāji. Iepriekš biju dzirdējusi stāstus par apmaiņas gadiem, taču nekad nebiju apsvērusi iespēju doties. Ne gluži tas, ka negribēju, vai bija bail – šī ideja šķita tik ļoti ārpus ierastā, ka neuzskatīju, ka tas tiešām ir kaut kas reāls. Vienu dienu uz skolu atnāca meitene, kas stāstija par savu apmaiņas gadu caur YFU. Atcerējos, ko vecāki bija iepriekš minējuši, un prātā notika tāds kā klikšķis – es gribu braukt. Kad domājām par valstu opcijām, tētis ieminējās par savu pieredzi Jaunzēlandē un tad arī visi pārējie varianti man uzreiz atkrita. Vecāki palīdzēja ātri sagatavot dokumentus un pavisam drīz jau devos prom. Ļoti liels prieks, ka vecāki mani izaicināja pārkāpt robežas jau tad, kad es vēl nezināju, ka to vēlos.
Kas atšķīrās no tā, ko biji sagaidījusi pirms došanās, un patiešām aizbraucot prom?
Nemitīgi centos sev atgādināt, ka man ir jābrauc neko iepriekš nesagaidot, jo tas ir vienīgais veids kā pilnībā pieņemt visu, kas notiek, un izbaudīt. Gandrīz sanāca. Aizbraucu domājot, ka viss būs pavisam citādāk no ikdienas skolas dzīves mājās, taču arī tur ir sava veida rutīna un ikdienas pienākumi. Lai vai kā – vīlusies nebiju! 🙂
Kura no cilvēku mentalitātes iezīmēm pārsteidza visvairāk?
Šķita neticami, cik pretimnākoši un komfortabli komunikācijā ir Jauzēlandes iedzīvotāji. Esot tur, vienmēr jutos kā savējā. Gan mājās, gan skolā – pat veikalā. Atceros, cik neparasti likās, kad pirmo reizi aizejot uz veikalu, dzirdēju, kā kasieris apjautājas, kāpēc kleints pērk tik daudz saldumus. No tā viena niecīgā jautājuma izvērtās saruna par ģimeni, bērniem, par to, kur klients strādā, kā viņš pēdējā laikā jūtas un ko pārdevējis vakar ēdis saldajā. Pēc kāda mēneša arī es jau biju pieradusi pie šīm ikdienišķajām sarunām ar kasieri, skolas direktoru, kaimiņu un ceļu konstrukcijas darbinieku, pat ja iepriekš raksturotu sevi kā antisociālu. Jaunzēlandes iedzīvotājus vārds “komfortabli” raksturo arī joku un drēbju izvēles ziņā. Viņi nebaidās izmest kādu jociņu, kas mums iespējams šķistu nejauks, bet savējie parasti tik iesmej jeb viņiem nav bail pateikt kā ir un pieņemt kritiku. Par drēbēm – Jaunzēlandē populāra ir lauksaimniecība un zemkopība, kā arī aktīvais tūrisms, tādēļ tiek izvēlēts komfortabls apģērbs. Daudzi cauru gadu staigā šortos, gumijniekos, flīsa džemperī un cepurē. Aktuāli un pavisam normāli ir arī aiziet uz veikalu plikām pēdām. Man arī ļoti patika. Un visforšāk šķiet tas, ka pārējiem dziļi vienalga, kā tu ģērbies un vai tev ir tie apavi kājās vai nav.
Vai atrast kopīgu valodu ar viesģimeni bija viegli? Kādas ir jūsu attiecības tagad – pēc apmaiņas gada?
Man šī gada laikā bija divas viesģimenes. Ar pirmo nebija grūti saprasties, visu varēja sarunāt, taču pēc kāda laika sapratu, ka tomēr mums kaut kā nesaskan. Un arī tas ir ok! Tā man teica mans koordinators Jaunzēlandē, un viņai bija taisnība. Ja nejūties līdz galam komfortabli, tad nav lieki jāpiepūlē sevi. Apmaiņas gads pats par sevi ir liels izaicinājums un vies-mājām jābūt tai vienai vietai, kurā nevajadzētu būt uztraukumam – ir laicīgi jāinformē un par pārējo parūpēsies YFU. Ar otru viesģimeni bija daudz vieglāk, jo tie bija manu draugu vecāki. Ar viņiem gada laikā, arī kad vēl tur nedzīvoju, biju iepazinusies un jutos kā mājās. Joprojām uzturam kontaktu un man viņi ļoti pietrūkst.
Kā pavadīji brīvo laiku apmaiņas gadā?
Jaunzēlandē skolēniem nav mājasdarbu, tādejādi brīvais laiks tiek veltīts darbam pēc skolas un brīvdienās. Tā bija arī maniem draugiem, tāpēc ārpus skolas biežāk sanāca pavadīt laiku ar citiem apmaiņas skolēniem. Devāmies izbraukumos ar viesģimeni un viss pārējais bija kā mājās Latvijā, tikai citā vidē un ar citiem cilvēkiem – laiks ar draugiem, trenažieru zāle, grāmatu lasīšana, mācības, apkārtējās vides izpēte, šad tad arī izbraucieni ar dēli. Bet nebūt nebija garlaicīgi! Šķiet reizēm viss, ko vajag, ir vides maiņa, lai rutīna neliktos vienmuļa.
Kas, tavuprāt, ir lielākais ieguvums no apmaiņas gada?
Apmaiņas gads palīdzēja man saprast, ka es varu darīt pilnīgi jebko, ko sirds kāro un tam nav robežu – vienīgais limits esmu es pati. Jaunzēlande vienmēr šķita kā šī nesasniedzamā, varbūt pat neeksistējošā vieta otrā pasaules malā. Bet es tur biju un dzīvoju veselu gadu, tālu no ģimenes, draugiem un visa ierastā. Atpakaļ atbraucu ar milzīgu vēlmi izaicināt sevi vēl un vēl. Es gribu pārbaudīt savas robežas gan ikdienas situācijās, gan lielākos dzīves mirkļos. Tas arī viss – es vienkārši zinu, ka esmu spējīgāka nekā man pašai šķiet. Vērtīgi ir arī cilvēki, draugi – es iepazinos ar cilvēkiem no visas pasaules. Tas pavēra plašāk manu redzesloku un to kā es uztveru apkārt esošo, jo katrs nāk no citas vides, ar citiem uzskatiem un viedokļiem. Ir daudz par ko runāt un tas ir arī labs veids kā trenēt savstarpējo saprašanos, kas man vienmēr ir bijis izaicinājums. Turklāt, ir forši zināt, ka pazīstamie ir itin visur.
Kā YFU tevi atbalstīja apmaiņas gadā?
YFU Latvija apmaiņas skolēnus sagatavo pirms braukšanas un pārliecinās, ka droši nonākam galamērķī un atpakaļ, palīdz ar jebkuriem jautājumiem, ja nezināju, kā rīkoties. Tiku arī nodrošināta ar koordinatoru, kas dzīvo netālu no manas viesģimenes. Varēju vienmēr vērsties pie viņa vai pie YFU New Zealand/Australia koordinatora, kas mūs sagaidīja lidostā un ar ko pavadījām kopā pirmās dienas iepazīšanās nometnē. Drošības un komunikācijas ziņā viss bija lieliski. Varēju just, ka YFU komanda tiešām vēlas palīdzēt un nodrošināt apmaiņas skolēniem labāko pieredzi. Mēs esam viņu prioritāte un tas ir patīkami.
