Absolvente Madara par ieguvumiem un starptautisko pieredzi pēc apmaiņas programmas
Madara 2012./2013. mācību gadu pavadīja Ungārijā, taču tas nebūt nebija noslēgums viņas YFU stāstam. Pēc atgriešanās no apmaiņas gada viņa aktīvi iesaistījās YFU Latvija darbībā, kas drīz vien pavēra iespējas pierādīt sevi arī starptautiskā līmenī un vēlāk aizveda līdz astoņu mēnešu praksei YFU Argentīnas birojā.
Kā tu nonāci līdz lēmumam doties apmaiņas gadā? Vai bija kāds konkrēts brīdis vai notikums, kas kļuva par pagrieziena punktu?
Kad man bija 14 gadi, internetā nejauši uzgāju kādas latviešu meitenes blogu, kurā viņa aprakstīja savu pieredzi YFU apmaiņas programmā ASV. Atceros, ka jau tajā pašā dienā paziņoju vecākiem – arī es pēc 9. klases absolvēšanas vēlos doties apmaiņas gadā. Viņi manu ieceri tolaik neuztvēra pārāk nopietni, taču mudināja turpināt ievākt informāciju par šo iespēju.
Drīz vien uzzināju, ka arī Latvijā katru gadu ierodas vairāki apmaiņas skolēni. Aprunājoties ar mammu un tēti, nolēmām, ka būtu interesanti kādu no viņiem uzņemt mūsmājās, lai iepazītu apmaiņas gadu “no otras puses”. Tā pie mums 2010. gada vasarā ieradās Lina no Vācijas. Vienpadsmit mēnešu laikā viņa kļuva par pilntiesīgu ģimenes locekli, lieliski apguva latviešu valodu un piedzīvoja ievērojamu personīgo izaugsmi.
Redzot, cik daudz šis gads deva Linai, maniem vecākiem kļuva skaidrs, ka arī man šāda pieredze būtu vērtīga. Vienīgais noteikums no viņu puses bija izvēlēties kādu Eiropas valsti. Tieši tāpēc, vadoties pēc vēlmes piedzīvot ko neierastu, bet ne pārāk tālu no mājām, nolēmu doties uz Ungāriju — zemi, par kuru tolaik zināju gaužām maz.
Kopš tavas dalības apmaiņas programmā pagājuši jau gandrīz 15 gadi. Atskatoties uz šo pieredzi ar šodienas acīm – kas ir vērtīgākais, ko no tās paņēmi līdzi savā tālākajā dzīvē?
Vērtīgu ieguvumu ir daudz, taču īpaši vēlos izcelt spēju ātri adaptēties jaunā vidē un rast kopīgu valodu ar visdažādākajiem cilvēkiem. Apmaiņas gads ik dienu lika man izkāpt ārpus ierastā, mācoties ne tikai pielāgoties, bet arī patiesi ieklausīties un saprast citus. Šīs prasmes vēlāk izrādījušās nenovērtējamas ikvienā dzīves jomā.
Veiksmīgi pabeigta apmaiņas pieredze man devusi savus “drosmes punktus” — klusu, bet noturīgu pārliecību par sevi. Tā ļāvusi arī turpmākajos dzīves gados pieņemt lēmumus, kas prasījuši pamest komforta zonu un spert soli nezināmajā. Šādos brīžos sev atgādinu: “Ja es sešpadsmit gadu vecumā spēju tikt galā ar svešu valodu, nepazīstamu vidi un neskaitāmiem izaicinājumiem, kāpēc lai to nevarētu arī tagad?”
Pēc atgriešanās no Ungārijas tu nolēmi iesaistīties YFU Latvija aktivitātēs jau kā programmas absolvente. Kas tevi pamudināja uz šo soli?
Man bija svarīgi nodot tālāk to siltumu un atbalstu, ko skolēniem sniedza Ungārijas YFU komanda. Nometnes un kopīgie pasākumi kļuva par būtisku daļu no manas apmaiņas pieredzes, un jau tolaik zināju — es gribu palīdzēt radīt līdzīgas sajūtas tiem jauniešiem, kuri savu apmaiņas gadu aizvada Latvijā.
Nozīmīga motivācija bija arī vēlme nezaudēt saikni ar pārējiem latviešiem, kuri apmaiņā devās vienlaikus ar mani. Atgriežoties mājās, nākas piedzīvot savdabīgu pārejas posmu — tu esi mainījies, bet vide ap tevi lielākoties palikusi tā pati. Šajā laikā īpaši svarīgi ir cilvēki, kuri patiesi saprot, ko nozīmē dzīvot starp divām pasaulēm. Tieši citi bijušie apmaiņas studenti spēja pilnībā identificēties gan ar sajūsmu, gan apjukumu, kas pavada šo procesu.
Kāda ir tava spilgtākā atmiņa no šī posma? Varbūt kāds konkrēts notikums vai cilvēks, kas atstājis īpašu nospiedumu?
Vien dažus mēnešus pēc atgriešanās no apmaiņas gada man bija iespēja pārstāvēt Latviju YFU Nordic-Baltic seminārā Dānijā. Būdama jaunākā dalībniece, ar interesi klausījos pieredzējušāko absolventu stāstos. Tieši šajā seminārā skaidri sapratu, ka YFU posmam manā dzīvē nav jānoslēdzas ar atgriešanos no apmaiņas gada.
Daudzos YFU pasākumos tiek piekopta īpaša tradīcija — katram dalībniekam ir sava aploksne, kurā citi atstāj zīmītes ar novēlējumiem vai iedrošinošiem vārdiem. Savā aploksnē toreiz atradu ziņu no semināra galvenā organizatora: “Tev priekšā vēl garš un aizraujošs ceļš YFU. Izbaudi katru soli!” Tajā brīdī tas šķita tikai jauks novēlējums, bet ar laiku kļuva skaidrs, cik trāpīgi šie vārdi bija.
Apmaiņas skolēni nereti uzskata, ka apmaiņas gads ir YFU pieredzes augstākais punkts, taču patiesībā tas ir tikai viens no posmiem. Organizācija piedāvā daudzveidīgas iespējas turpināt iesaisti — gan vietējā, gan starptautiskā līmenī — atkarībā no intereses un iniciatīvas.
2016. /2017. gadā tu aizvadīji 8 mēnešus praksē YFU Argentīnas birojā. Kā tu nonāci līdz šai iespējai? Kā noritēja atlases process?
2016. gada pavasarī, tuvojoties 12. klases noslēgumam, vēl nebiju pārliecināta par savu studiju virzienu. Lai gan izskatīju vairākas iespējas gan Latvijā, gan citur Eiropā, arvien biežāk pieķēru sevi pie domas, ka vēlētos uz brīdi atkāpties no akadēmiskās vides un veltīt laiku personīgajai izaugsmei citā formātā.
Atlases procesu atceros kā diezgan garu un satraucošu. Tas sastāvēja no četrām kārtām. Vispirms bija jāiesniedz pieteikums un motivācijas vēstule, pēc tam tiku aicināta izpildīt vairākus praktiskus uzdevumus. Pēc to iesniegšanas sekoja attālināta intervija ar YFU Argentina pārstāvi. Kad man paziņoja, ka esmu iekļuvusi fināla kārtā, notika vēl viena intervija, kas gan vairāk šķita kā formalitāte — tās noslēgumā man jau paziņoja, ka esmu izvēlēta prakses vietai.
Kādi bija tavi galvenie pienākumi prakses laikā?
Kad ierados Argentīnā, spāniski spēju pateikt vien dažus vārdus, tāpēc pirmos divus mēnešus pavadīju Buenosairesas birojā, palīdzot ar dažādiem organizatoriskiem darbiem. Tas bija laiks, kad vienlaikus mācījos valodu, iepazinu darba vidi un pamazām pieradu pie jaunās kultūras.
Trešajā mēnesī tika nolemts, ka esmu gatava sākt savu galveno uzdevumu: mans darbs bija apceļot Argentīnas vidusskolas un svešvalodu mācību centrus, vadīt prezentācijas un stāstīt jauniešiem par YFU programmām. Bieži vien tas nozīmēja arī uzstāšanos vietējā televīzijā vai radio.
Mans pirmais ceļojums aptvēra visu Patagonijas reģionu — trīs mēnešus pavadīju, ar autobusu braucot no ciema uz ciemu, apmeklējot aptuveni 30 skolas. Otrajā lielajā ceļojumā tiku sūtīta uz ziemeļu provincēm, kas krasi atšķīrās no Patagonijā redzētā. Argentīna ir milzīga valsts, un tajā var piedzīvot patiesi iespaidīgu dažādību gan dabā, gan kultūrā.
Kas šajā pieredzē tevi pārsteidza visvairāk? Kādas prasmes vai atziņas tu šajos 8 mēnešos guvi?
Katrā ciematā, ko apmeklēju, mani uzņēma viesģimene. Bija ļoti interesanti īsā laikā iepazīt tik dažādus dzīvesveidus un dzirdēt tik atšķirīgus dzīvesstāstus — kontrasti patiešām bija milzīgi. Vienu nedēļu varēju pavadīt plašā villā, bet jau nākamajā mani uzņēma pieticīgā namiņā, kur grīdas vietā bija noblietēta zeme. Šajā laikā redzēju visdažādākos ģimeņu modeļus, ekonomiskos apstākļus un profesiju pārstāvjus, taču visas šīs ģimenes vienoja patiesa vēlme iepazīt citas kultūras. Vienmēr tiku uzņemta ar rūpēm un viesmīlību.
No iegūtajām prasmēm vispirms jāpiemin spāņu valoda. Būtiski uzlaboju arī savas publiskās runas prasmes, kā arī iemācījos būt elastīga un pacietīga — Argentīnā apstākļi mēdz strauji mainīties, un plāni bieži vien nenorit pēc iepriekš noteiktā grafika. 🙂 Mani ļoti iespaidoja arī cilvēku siltums, sirsnība un patiesā interese vienam par otru. Šī pieredze pavisam noteikti ļāva man kļūt vēl draudzīgākai, empātiskākai un atvērtākai.
Kā pēc tam veidojies tavs profesionālais un personīgais dzīves ceļš? Vai YFU pieredze to ietekmējusi?
Pēc prakses Argentīnā pārcēlos uz Nīderlandi, kur uzsāku bakalaura studijas Eiropas valodu un kultūru programmā, padziļināti apgūstot spāņu valodu. Maģistra studijas turpināju Spānijas galvaspilsētā Madridē, kas deva iespēju vēl ciešāk iepazīt spāņu valodu un kultūru ikdienas vidē.
Varu droši apgalvot, ka tieši YFU apmaiņas gada pieredze iedvesmoja mani doties studēt uz ārzemēm un turpināt iepazīt pasauli caur dažādām kultūrām. Savukārt prakse Argentīnā palīdzēja skaidrāk saprast arī manu studiju virzienu.
Šobrīd darbojos izglītības jomā, un īpaši tuva man ir neformālā izglītība. Manuprāt, tā sniedz jauniešiem iespēju mācīties caur pieredzi, attīstīt starpkultūru izpratni un paplašināt savu skatījumu uz pasauli.