“Es kļuvu atvērtāks jaunām lietām un pieredzēm. Es varu teikt, ka tagad vairs nebaidos no nekā jauna. Apmaiņas gadā es kļuvu daudz patstāvīgāks.”
Kas Tevi ieinteresēja un kā uzzināji par iespēju doties apmaiņas programmā?
Par iespēju doties apmaiņas gadā es uzzināju no skolu prezentācijām. Uz manu skolu atnāca trīs brīvprātīgie, kas arī bija devušies apmaiņas gadā, un pastāstīja par savām pieredzēm. Tas mani ļoti ieinteresēja pašam doties apmaiņas gadā.
Kā izvēlējies valsti, uz kuru doties?
Es jau no paša sākuma zināju, ka došos uz Vāciju, jo pats mācījos Vācu Valsts ģimnāzijā, kur, protams, pirmā svešvaloda ir vācu valoda. Tāpēc man tas likās tikai loģiski doties uz Vāciju.
Kādi bija pirmie iespaidi ierodoties jaunajā ģimenē /valstī?
Kad es sākumā ierados Vācijā, man bija ļoti interesanti, jo man sākumā likās, ka tas vienkārši ir ļoti ļoti ilgs ceļojums uz kādu citu valsti, kas man tiešām patika.
Pirmie iespaidi viesģimenē bija, ka mana viesģiemene ir gados vecāki cilvēki, bet ar ļoti daudz enerģiju un ar lielu gribasspēku man kaut ko iemācīt un parādīt.
Kā Tu raksturotu savu viesģimeni?
Mana viesģimene bija gados vecāki cilvēki ar ļoti lielu gribasspēku izbaudīt dzīvi un ar kaut ko nodarboties. Ļoti ambiciozi cilvēki un ļoti jauki un mīļi cilvēki, kuri mīlēja to, ko viņi paši dara, kā arī vēlējās, lai mans apmaiņas gads ir pēc iespējas labāks.
Pastāsti par mācībām skolā un kādas bija Tavas ārpusskolas aktivitātes?
Mācības skolā bija nedaudz citādākas no mācībām Latvijā, jo atšķīrās mācību programmas. Atšķirībā no Latvijas skolas, trīs reizes nedēļā bija 6 mācību stundas un divas reizes 8 mācību stundas, kā arī stundas notika pa pāriem viena pēc otras, piemēram, divas matemātikas stundas un tad divas valodas stundas. Mācību atmosfēra bija arī daudz mierīgāka, mācības nebija tik saspringtas un nebija tik daudz “deadline”, kuros jāpaspēj nodot darbi, jo uzsvars tika vairāk likts uz loģisko domāšanu nevis faktu atcerēšanos no galvas, kurus tāpatās ātri vien aizmirsīsi.
Ārpus skolas es nodarbojos ar fotogrāfēšanu. Vēl es gāju uz sporta zāli un trenējos, lai uzturētu sevi fiziski aktīvā un veselīgā formā. Pēc skolas satikos un atpūtos ar draugiem, kā arī pildīju darbus priekš savas Latvijas skolas.
Kāda ir Tava spilgtākā atmiņa no apmaiņas programmas?
Spilgtāka atmiņa no apmaiņas gada visdrīzākais bija brauciens ar kuģi pašā apmaiņas gada sākumā kopā ar savu viestēvu. Viņš ar šo kuģi devās braucienos katru gadu un piedāvāja arī man pievienoties viņam īsā braucienā. Man tas ļoti patika, un man arī bija iespēja atgriezties uz šī kuģa iepriekšējā vasarā, un doties vēl vienā 10 dienu braucienā pa jūru no Vācijas līdz Dānijai un atpakaļ.
Kādi Tavuprāt bija Tavi lielākie ieguvumi?
Es kļuvu atvērtāks jaunām lietām un pieredzēm. Es varu teikt, ka tagad vairs nebaidos no nekā jauna. Apmaiņas gadā es kļuvu daudz patstāvīgāks. Manī radās tā pašapziņas sajūta, ka es varu, ka man nav obilgāti jāpaļaujas uz kādu citu, lai viņš kaut ko izdarītu manā vietā. Vēl sapratu, ka vienmēr var atrast risinājumu jebkādai situācijai, lai kāda arī tā būtu.
Vai joprojām uzturi kontaktu ar viesģimeni un draugiem no viesvalsts?
Ar viesģimeni un draugiem no Vācijas es uzturu ļoti labu un veselīgu kontaktu. Ar viesģimeni es cenšos sazvanīties vismaz reizi mēnesī, kā arī pa vidu tam ir dažāda vieda saziņa internetā, apmaiņa ar dažādām bildēm un viss pārējais. Ar draugiem kopš apmaiņas gada es arī esmu saticies vismaz divas reizes gadā. Ja draugi dzīvo Vācijā, tad tas ir salīdzinoši viegli atšķirībā no tā, ja draugi būtu kaut kur tālāk, kā arī ir šī iespēja stikt draugus un viesģimeni reizi vai divas gada laikā.
Cik viegli bija atgriezties Latvijā pēc apmaiņas programmas? Turpināji mācības nākamajā klasē vai gadu atkārtoji?
Atgriezties no Vācijas Latvijā bija ļoti interesanti, jo es nezināju kā tas būs atkal atgriesties dzimtajā pilsētā Rīgā, redzēt, kā tā būs izmainījusies, bet beigās tas bija ļoti vienkārši. Es nejutu nekādu diskomfortu. Vienīgais, kas man likās ļoti interesanti, bija, kad es atgriezos un atkal satiku cilvēkus no Latvijas, man atkal bija jāpiedomā pie tā, ko es saku, jo es vēl biju ļoti iejuties vācu runāšanas stilā, domāšanā un valodā.
Mācību gadu skolā es neatkārtoju, jo biju ar Latvijas skolu sarunājis, ka tad, kad es esmu Vācijā, es mācīšos paralēli Latvijas skolā tālmācība. Tāpēc Vācijas skolā man atzīmes nelika, kaut vai es tāpat rakstīju visus pārbaudes darbus un kontroldarbus. No Latvijas skolas man sūtīja darbus, kurus es izpildīju un sūtīju atpakaļ. Līdz ar to man nebija jāatkārto mācību gads Latvijas skolā.
Vai Tu ieteiktu doties apmaiņas programmā saviem draugiem/paziņām?
Es notiekti ieteiktu doties apmaiņas gadā, jo tas ļoti izmaina cilvēku visnotaļ uz labo pusi. Tu apmaiņas gādā iegūsti ļoti daudz labas un jaunas īpašības kā cilvēks. Man pašam pavērās pilnībā citādāks skatījums uz dzīvi un vispār to, kas notiek mums apkārt un kas notiek ar mani pašu. Es uzskatu, ka apmaiņas gads ir tā iespēja iepazīt sevi un iepazīt citus cilvēkus, kā arī apmaiņas gāda var piepildīties tavi viskvēlākie sapņi vai notikt neparedzēti brīnumi, kurus ne es, ne neviens cits nebija gaidījis.