“Es gribēju pamēģināt pārbaudīt un patestēt sevi, kā es justos citā valstī, vidē, un kā es spētu rīkoties ārpus savas komforta zonas.”
Kā tu uzzināji par YFU piedāvāto iespēju doties apmaiņas gadā?
Par iespēju doties apmaiņas gadā tieši ar YFU uzzināju no skolas biedriem, kas bija devušies gadu iepriekš, bet par apmaiņas gada pieredzi kā tādu – no māsas, kas jau vairākus gadus iepriekš bija apmaiņas programmā, taču ar citu organizāciju.
Kas pamudināja doties apmaiņas gadā?
Es gribēju pamēģināt pārbaudīt un patestēt sevi, kā es justos citā valstī, vidē, un vispār, kā es spētu rīkoties ārpus savas komforta zonas, tajā skaitā, kā jau minēju, māsa bija devusies apmaiņas gadā un arī viņa ieteica man doties.
Vai vecāki jau no sākuma atbalstīja Tavu vēlmi doties prom uz 10 mēnešiem?
Jā, atbalstīja, tā kā nebiju pirmais bērns, kas dodas šāda veida apmaiņā. Vecākiem jau sākumā apmaiņas gads likās, kā ļoti laba pieredze jauniešiem vispārīgi – tajā skaitā man, tāpēc viņi pat pamudināja mani doties.
Kas bija patīkamākais pārsteigums par kultūru un cilvēkiem Nīderlandē?
Grūti teikt, kas bija patīkamākais tieši par kultūru, bet tieši par cilvēkiem – Nīderlandieši ir ļoti tieši, viņi vienmēr teiks, ko viņi domā un tas, manuprāt, ļoti atvieglo dzīvi, ietaupot laiku un pārpratumus.
Pretēji – ar ko bija grūtības sadzīvot sākumā, ja runa ir par mentalitāti un cilvēkiem kā tādiem?
Man personīgi bija īpaši grūti pierast, ka katru dienu ar viesģimeni bija kopīgas vakariņas, kas manā ģimenē Latvijā nenotiek, gan jau citās tā ir, bet mums Latvijā katram vienmēr ir savs grafiks, tāpēc katru dienu ēst vienā un tajā pašā laikā vakariņas, sākumā šķita pat nevajadzīgi, bet tā viņi manā viesģimenē bija pieraduši, ko novēroju arī citās ģimenēs Nīderlandē, un tas noteikti nav slikti, vienkārši krasi atšķīrās no tā, pie kā biju pieradis.
Vai ar viesģimeni bija labas attiecības? Sazināties vēl šobrīd?
Man bija divas viesģimenes, otru nomainīju aptuveni apmaiņas gada vidū. Ar pirmo viesģimeni praktiski vairs nesazināmies, bet ar otro – jā. Bija daudz patīkamāka pieredze, un mēs savstarpēji sapratāmies, tāpēc arī šobrīd komunicējam.
Kā ar apmaiņas gada draugiem – vai kontakts ir saglabājies?
Jā joprojām kontaktējos ar draugiem no pilsētas, kurā biju. Trīs draugi šovasar pat bija atbraukuši pie manis ciemos, un vēl ir saglabājies kontakts ar daudziem citiem cilvēkiem, ko iepazinu apmaiņas gadā – skolas biedriem, komandas biedriem, šad tad arī sarakstāmies ar apmaiņas studentiem, kas bija no citām valstīm. Tā kā kontakts ar daudziem cilvēkiem ir saglabājies.
Kā pavadīji ārpusskolas laiku? Vai pamēģināji ko jaunu?
Ārpusskolas es spēlēju futbola komandā, ko darīju arī Latvijā, un man ļoti patika komanda, jo cilvēki bija jauki. Un ko es jaunu pamēģināju, ko nekad iepriekš nebiju darījis – es spēlēju skolas lugā, uzvedumā, kas bija ļoti interesanta pieredze – diezgan jautri bija, man patika.
Atskatoties, kas ir visspilgtākā atmiņa kas palikusi no apmaiņas gada?
Spilgtākā atmiņa ir tā skolas luga, kuru tikko minēju. Visas skolas – skolotāju un skolēnu, priekšā mēs uzstājāmies Ziemassvētku uzvedumā, un par cik es, kā apmaiņas skolēns, biju kā reta parādība tādā mazā miestiņā, viņi šo uzvedumu taisīja ap un par mani, kā ap maiņas studentu, kurš nesaprot viņu valodu, iet pie skolotājiem, kur rodas dažādi pārpratumi, kā arī ar vienu no labākajiem draugiem, kas tikko bija ciemos Latvijā, mēs kopā dziedājām “Zvaniņš skan”, un pat šobrīd, atskatoties uz video materiālu, tas šķiet smieklīgi.
Ieteikums un pamudinājums kādam, kas vēl domā – braukt vai nebraukt apmaiņas gadā – ko tu ieteiktu?
Es viennozīmīgi teiktu, lai vienkārši brauc, taču katram ir jāapzinās tā sava robeža un spēja tolerēt dažādus lielus izaicinājumus, jo, protams, apmaiņas gads nav viegls – it īpaši sākumā, un daudz kas ir atkarīgs no cilvēkiem, ko satiksi prom esot. Man ļoti paveicās ar draugiem, bet nav garantijas, ka tas notiks uzreiz – tāpat arī ar viesģimenēm, un var nākties saskarties ar lielām grūtībām. Bet vispārīgi, pieredze, ko iegūst apmaiņas gadā, ir neatsverama, nākas gan adaptēties, gan iemācīties būt patstāvīgam, kā arī daudzas citas lietas, tikai jāgatavojas tam, ka dažreiz mācīties nākas tieši caur grūtībām.