“Apmaiņas programmai, manuprāt, ir tik daudz pievienoto vērtību, bet ja man būtu jāizvēlas viena, tad tā noteikti ir iespēja iemācīties valodu.”
Kā un kāpēc izvēlējies doties apmaiņas braucienā tieši uz Čīli?
Patiesībā mana izvēle bija pavisam vienkārša – es gribēju iemācīties spāņu valodu, un ņemot vērā, ka tajā brīdī Spānija netika piedāvāta kā apmaiņas programmas galamērķis, atlika vien Latīņamerika. Izvēle tieši par labu Čīlei notika tāpēc ka šķita, ka Čīles spāņu valoda būs vispietuvinātākā “orģinālajam” dialektam.
Kas bija pirmās grūtības ar ko sastapies aizbraucot prom?
Pirmās grūtības noteikti bija tas, ka aizbraucot uz Čīli, cilvēki tur nerunāja nevienā citā valodā, savukārt manas spāņu valodas zināšanas tajā brīdī bija ļoti zemā līmenī, bet beigās, arī tagad atskatoties saprotu, ka tās grūtības, kas tajā brīdī šķita kā grūtības, bija vairāk kā ieguvums man pašai. Tas man palīdzēja daudz ātrāk apgūt valodu, ko, manuprāt, Eiropā man nebūtu izdevies izdarīt, jo šeit tomēr cilvēki labi pārzin arī angļu valodu, bet Čīlē tas tā nebija. Tā vienlaikus bija gan lielākā grūtība, gan lielākais plus, ko es vēlāk arī sapratu.
Vai kopīgu valodu ar viesģimeni izdevās rast ātri?
Kopīgu valodu ar viesģimeni izdevās rast ļoti ātri, protams, ne burtiskā nozīmē, jo sarunāties nevarējām ilgu laiku, bet tādā kopības un ģimeniskuma ziņā – ļoti ātri. Mani jau no pirmās dienas visi sauca par meitu/mazmeitu. Savukārt man viesvecāki jau uzreiz bija jāsauc par mammu un tēti, un tā mums tas visu laiku arī bija. Manuprāt, tas ir skaidrojams ar to, ka Latīņamerikā cilvēki ir ar tik lielu mīlestību – tik ļoti viesmīlīgi, viņi tevi uzreiz pieņem, ir atvērti tev, tāpēc šī kopīgā valoda mums radās ļoti ātri.
Komunikācijā ar vienaudžiem – vai bija kas tāds, kas tevi pārsteidza?
Līdzīgi bija arī komunikācijā ar vienaudžiem – mani pārsteidza, ka viņi uzreiz tevi pieņem, ir atvērti un pretimnākoši, un tik ļoti bija ieinteresēti iepazīties ar mani, jo papildus tam, ka es dzīvoju Latīņamerikā, es pietam dzīvoju ļoti dziļos laukos, kur cilvēki no ārzemēm nebija tāda bieža parādība, tāpēc visi uzreiz tev lika justies nedaudz kā tādai slavenībai – visi gribēja runāt un vienmēr palīdzēja kaut kur iesaistīties. Pat neskatoties uz to, ka mums bija ļoti grūti sarunāties, es jutos pieņemta un vispārīgi jutos ļoti labi, pat nespējot pilnvērtīgi komunicēt.
Ja būtu iespēja atgriezties apmaiņas programmas sākumā, vai ir kas tāds, ko tu vēlētos mainīt/darīt citādāk?
Ja man būtu iespēja atgriezties apmaiņas programmas sākumā es noteikti censtos vēl vairāk iesaistīties dažādās ārpusskolas aktivitātēs, es noteikti meklētu iespējas, kā paspēt vairāk apceļot valsti – vismaz tuvākās vietas, pavadītu vairāk laika ar draugiem, meklētu vēl papildus iespējas kur un kā pavadīt laiku ar čīliešiem.
Kādas sajūtas bija atgriežoties atpakaļ mājās pēc pavadīta semestra Čīlē?
Pirmās sajūtas atgriežoties atpakaļ patiesībā bija tādas, ka visi šķita tik vēsi, jo bija pierasts dzīvot Latīņamerikā, kur cilvēki ir tik ļoti silti un priecīgi. Tā iemesla dēļ Latvijā – likās it kā būtu nokļuvusi atpakaļ drūmākā vietā, kur katrs ir vairāk par sevi, kur cilvēki viens otram neiet tik ļoti pretī – nesmaida un nesarunājas uz ielas. Tad bija brīdis pārslēgties un apzināties, ka šī vairs nav vieta, kur autobusā sarunāsies ar svešiniekiem, bet tajā pašā laikā, man bija arī sajūta, ka es esmu atgriezusies atpakaļ pēc tāda maza pārbrauciena, it kā es būtu bijusi prom tikai uz brīdi, jo ar draugiem un ģimeni tiešām šķita, ka es neesmu neko tik ļoti iekavējusi.
Kas, tavuprāt, ir vislielākā apmaiņas programmas pievienotā vērtība?
Apmaiņas programmai, manuprāt, ir tik daudz pievienoto vērtību, bet ja man būtu jāizvēlas viena, tad tā noteikti ir iespēja iemācīties valodu. Es ticu, ka es spāņu valodu tādā līmenī nekad nebūtu iemācījusies Latvijā, ejot uz kursiem vai mācoties skolā, jo valodu ļoti palīdz apgūt tas, ka visu laiku dzīvo tajā valodā un tas ir vienīgais, ko dzirdi apkārt. It īpaši Latīņamerikā, kur tu nedzirdi apkārt nevienu citu valodu, kur tiešām visi runā vietējo valodā. Līdz ar to ir daudz vienkāršāk to iemācīties uzreiz ar pareizu izrunu un pat domāšanu. Tā tiešām ir tāda vērtība, ko es citur nebūtu ieguvusi.
Uzzini vairāk par došanos apmaiņas programmā uz Čīli ŠEIT