Kāpēc izvēlējies doties tieši uz Urugvaju? Vai bija kaut kas, kas īpaši piesaistīja šajā valstī?
Pāris gadus pirms manis mana māsa bija devusies apmaiņas gadā ar YFU, viņas pieredze, iegūtie draugi un ģimene mani mudināja arī doties. Jau pirms Urugvajas es pārzināju spāņu valodu vidēji labā līmenī, kas arī mani vairāk ieinteresēja doties tieši uz Latīņameriku. Urugvaja savā ziņā ir līdzīga Latvijai – maza valsts ar maz iedzīvotājiem, taču ar bagātu un daudzveidīgu kultūru. Kaut arī Urugvajā biju pirms 6 gadiem (kas liekas kā vesela mūžība), tā ir valsts, kur es noteikti plānoju atgriezties!
Kāda bija tava pirmā diena jaunajā skolā? Vai juties pieņemta jau no sākuma?
Pirmā diena skolā man bija spriedzes pilna. Vidusskola tur tiek dalīta maiņās – rīta maiņa (7:00 līdz 14:00) un vakara maiņa (14:00 līdz 21:00). Tā kā es biju izvēlējusies rītus, mana pirmā diena sākās ļoti agri. Ja atceros pareizi, mana pirmā stunda bija matemātika, kas bija īpašs izaicinājums, jo manā spāņu valodā nebija matemātikai piemērota leksika, kā arī neviens no pasniedzējiem nerunāja angliski. Taču dienas laikā es iepazinos ar lielāko daļu no klases biedriem, kuri man ļoti palīdzēja iejusties vidē un sarunāties ar pasniedzējiem. Urugvajieši ir ļoti atvērti un draudzīgi, kas tiešām palīdzēja iejusties jau no sākuma. Joprojām sazinos ar draudzenēm, kuras satiku pirmajā skolas dienā.
Kas tevi visvairāk pārsteidza Urugvajas kultūrā vai cilvēku attieksmē?
Sākotnēji man bija grūti pierast viņu dzīves ritmam. Dzīve Urugvajā ir ļoti mierīga un nesteidzīga. Dienas vidū daudz kas tiek slēgts, jo viņi guļ siestu (diendusu), skolēni attiecīgi guļ siestu pēc vai pirms skolas. Mani patīkami pārsteidza cilvēku atvērtums un draudzīgums. Bija pāris reizes, kad veikalā vai kafejnīcā pienāk klāt kāds pilnīgi svešs cilvēks ar vēlmi aprunāties un noskaidrot, kāpēc tieši esmu šeit un kāpēc izvēlējos Urugvaju kā galamērķi.
Kāds bija tavs ikdienas grafiks – vai ļoti atšķīrās no tā, kāds tas ir Latvijā?
Kā jau minēju, skolas grafiks tika dalīts divās maiņās un, ņemot vērā, ka skolu sāku ap 7:00, es mājās biju jau ap 14:00. Pēc skolas es devos mājās, pildīju mājasdarbus un taisīju pusdienas. Taču īstā dzīve Urugvajā sākās tikai vakarā. Vakaros ģimenes un draugi pulcējas kopā uz vakariņām, tika gatavots asado (Urugvajas BBQ) un dzerta mate (viņu nacionālais dzēriens/tēja). Šādas vakariņas varēja ilgt vairākas stundas. Tas krasi atšķīrās no mana ikdienas grafika Latvijā. Taču pēc kāda laika, tā jau šķita kā norma, klusie vakari mājās bez mūzikas un bez citiem cilvēkiem likās savādi.
Vai piedalījies kādās ārpusskolas aktivitātēs? Kas tev palika visspilgtāk atmiņā?
Ārpus skolas es sportoju un mācījos papildus portugāļu valodu. Taču visspilgtākais manā apmaiņas gadā bija visu apmaiņas studentu kopējie pasākumi un braucieni, kurus rīkoja YFU. Mēs Urugvajā bijām daudz no dažādām valstīm, sākot no Igaunijas līdz ASV un pat Taizemei. Šajos pasākumos un izbraucienus mums bija iespēja iepazīties un katram dalīties ar savu pieredzi un stāstiem par dzīvi Urugvajā. Kurš gan cits tevi labāk sapratīs un uzklausīs kā cits apmaiņas gada students, kurš zina kā tas ir būt tavās kurpēs.
Mūsu brauciens uz Argentīnu man ir spilgti palicis atmiņā, kā viena no labākajām pieredzēm visa gada laikā. Es noteikti ieteiktu doties katrā YFU ieteiktajā apmaiņas studentu “bonding” pasākumā, jo iegūtie apmaiņas draugi ir draugi uz mūžu. Es nekad nebūtu iedomājusies, ka pie sevis Latvijā izmitināšu draugus no ASV, kurus satiku apmaiņas programmas laikā Latīņamerikā!
Kā tika sagaidīti svētki – piemēram, Ziemassvētki vai Jaunais gads? Vai kaut kas tevi pārsteidza?
Ziemassvētkos un Jaunajā gadā Urugvajā ir karsti (no Decembra līdz Februārim ir vasara), kas bija ļoti nepierasti. Ziemassvētku vakarā visa ģimene pulcējas vēlās vakariņās un pusnaktī notiek uguņošana un tosts. Un protams neatņemama sastāvdaļa ir asado gatavošana. Jaungada vakars ir līdzīgs, bet bieži vien vēl svinīgāks, ar lielām ballītēm visas nakts garumā un uguņošanu. Kamēr Ziemassvētki tiek svinēti ar ģimeni, Jaunais gads vairāk ar draugiem.
Urugvajā katru gadu notiek arī viens no garākajiem karnevāliem Latīņamerikā. Tas ilgst aptuveni 40 dienas, kuru laikā katrā Urugvajas pilsētā norisinās dažādi pasākumi, parādes un priekšnesumi. Karnevāla laikā ļoti populāras ir parādes uz ielām ar Candombe bungu spēli.
Vai apmeklēji interesantas vietas vai dabas objektus Urugvajā? Kas tev šķita iespaidīgākais?
Apmaiņas gada ietvaros man sanāca apmeklēt vairākas interesantas vietas un objektus, bet visvairāk atmiņā man ir palicis Cabo Polonio ciemats valsts Dienvidaustrumos. Tas ir gandrīz pilnībā norobežots no ārvides un atrodas aizsargājama nacionālā parka teritorijā. Ciematā nav elektrības un tur var nokļūt tikai ar specializētiem auto. Kaut arī dzīvošana tur ir samērā grūta, vasaras sezonā tā ir vietējiem populāra vieta ar skaistām pludmalēm un kāpām. Tā ir perfekta vieta, kur atslēgties no mūsdienu dzīves, izbaudītu pilnīgu mieru un pabūtu ar sevi.
Kas bija grūtākais adaptācijas procesā, un kā tu pārvarēji izaicinājumus?
Manuprāt visgrūtākais bija pārmaiņas dzīves stilā. Viņu bezrūpīgais dzīves stils, kas sākumā šķita kā vienaldzība, sākotnēji man bija neizprotams. Urugvajā viss šķita mierīgāks, salīdzinot ar dzīvi Latvijā. Cilvēki tiešam velta daudz laika atpūtai, ģimenei, draugiem un vispār kopā būšanai. Galvenais ir pieņemt kultūras atšķirības, nevis pretoties tām. Es sāku priotizēt laiku ar draugiem un ģimeni, kas izmainīja arī manu attieksmi atgriežoties Latvijā.
Kā šī pieredze ir mainījusi tevi kā personību un tavu skatījumu uz pasauli?
Apmaiņas gads Urugvajā man iemācīja būt vairāk neatkarīgai un patstāvīgai. Pielāgošanās jaunam dzīves ritmam un stilam, valodai un cilvēkiem nebija vienkārši, taču šī pieredze man palīdzēja saprast cik svarīgi ir “izkāpt” no savas komforta zonas un izaicināt sevi. Kopš apmaiņas gada, es vairāk novērtēju cik tomēr svarīgi ir pavadīt laiku ar ģimeni un draugiem. Kaut arī gada laikā tika piedzīvots daudz kas, gan labas lietas, gan ne tik labas lietas, mana iegūtā pieredze ir neatņemama.
Ko tu ieteiktu citiem Latvijas skolēniem un viņu vecākiem, kas domā par apmaiņu uz Urugvaju?
Skolēniem, kuri apsver iespēju doties apmaiņā uz Urugvaju, mans lielākais padoms ir doties ar atvērtu prātu un nebaidīties no atšķirīgā. Urugvaja ir ļoti labs galamērķis, lai iemācītos jaunu valodu, iegūtu jaunus draugus un ģimeni, un nokļūtu pilnīgi citā kultūrā.
Pirms došanās uz Urugvaja es ieteiktu kaut vai mazliet apgūt spāņu valodas pamatus — tas padarīja pirmās nedēļas tur daudz vieglākas. Galvenais ir nebaidīties iesaistīties visa veida aktivitātēs un pasākumos, it īpaši ar citiem apmaiņas studentiem.
Vecākiem es teiktu – uzticieties procesam! Ir pilnīgi normāli uztraukties par savu bērnu, mana ģimene noteikti bija, taču Urugvaja, manā pieredzē, ir draudzīga un droša valsts. Gadījumos, ja man vai manai ģimenei radās kādi jautājumi vai problēmas, bija ļoti ātri un vienkārši sazināties gan ar YFU Urugvaja, gan ar YFU Latvija.
Bet īsumā es teiktu “Uz priekšu!”, jo šāda iespēja rodas tikai vienreiz mūžā.